Vai tu vēlies mainīt savas sirds ceļasomas saturu?
Maija Frīdberga, pensionāre 
Jā, noteikti! Domāju, ka man viennozīmīgi ir jāatrod vairāk laika Bībelei. Man noteikti ir jāsamazina savs pašlepnums, savs "es", un jālūdz daudz lielāka paļāvība uz Dievu, tā nav maza, bet zinu – jālūdz daudz lielāka!
Silvis Lūsis, students
Ik pa laikam nākas somu pārskatīt, un vienmēr atrodas kaut kas, ko var izmest no tās. Tāpat ik pa laikam tiek savāktas lietas ar domu, ka gan jau kādreiz tās noderēs, taču, lielākoties, tās tikai aizņem vietu mūsu somā un padara to arvien smagāku.
Līga Dolace, LELB finansiste
Uh! Mana dzīves ceļasoma ir pilna ar nevajadzīgām lietām, kas padara smagu tās nešanu! Sākumā ir grūti saskatīt, kas ir vajadzīgs un kas nav. Bet izvērtēt man palīdz jautājumi: vai tas (sajūtas, izvēles, cilvēki, lietas u. c.) ir nozīmīgs manas dvēseles pestīšanai, un vai tas mani tuvina vai attālina šim mērķim? Kādas lietas izņemšana no ceļasomas man sagādā lielas pārdomas un bieži vien arī ciešanas, jo ceļš ārā no grēka nav viegls. Bez Kristus upura un savu grēku nožēlas, un Svētā Vakarēdiena šī revidēšana nebūtu man pa spēkam, jo "gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja". Slava Dievam, ka Viņš ir tuvu un kad man nav spēka, nes mani uz savām rokām!
Aija Zandere, bibliotekāre
Draudzes nometnes laikā, vadot nodarbības par svētkiem, man izveidojās jauns paradums – vairāk uzmanības pievērst savam izskatam. Ja nopietni, tad es pati savā spēkā nevēlos mainīt savas ceļasomas saturu. Esmu piedzīvojusi divas lielas Dieva "inventarizācijas". Pirmo, kad ceļasomu biju piepildījusi gan ar to, kādai jābūt teicamai padomju pilsonei, gan ar folklorā atrodamo – kā jau kārtīgai latviešu sievietei. Vienā brīdī ceļasoma saplīsa un dubļos izbira visas mantas. Šajā izmisumā pirmo reizi sastapu Jēzu, atgriezos pie Dieva un saņēmu savu veco ceļasomu gluži kā jaunu. Neaprakstāmi laimīga sāku atkal to piepildīt. Šoreiz pēc saraksta, kas atrodams Bībelē, – ar bauslības prasībām. Kad soma bija pilna, to panest nevarēju. Ko es atkal izdarīju nepareizi? Tā bija otrā reize, kad Dievs saudzīgi izbēra manas ceļasomas saturu. Apjuku. Viss bija otrādi, nekā biju sakārtojusi. Neko vairs nesapratu! Šajā situācijā mani uzrunāja Dieva Vārds no Pāvila vēstules: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Sapratu, ka manas dzīves ceļasomas kravāšana jāuztic Jēzum. Tikai Viņš zina, kas mums katram nepieciešams un cik mēs katrs varam panest. Tādēļ es vienīgi vēlētos netraucēt Dievam to darīt.
Haralds Biete, pērminderis
Domājot par ceļasomas saturu, vispirms vēlos paturēt prātā ceļa mērķi, kā arī īsto ceļu, kas uz to ved. Šinī gadījumā tas ir Jēzus Kristus, kurš pats ir vienlaikus ceļš, turklāt vienīgais, un arī tā mērķis – mūžīgā dzīvība. (Jņ14,6) Tāpēc vēlos, lai šim ceļam vajadzīgajā somā man vienmēr būtu tās lietas, bez kurām nevar iztikt, un nebūtu tādu, kuras tikai aizņem vietu, traucē un ir lieks smagums. Pašam bieži ir grūti visu lieko ieraudzīt un atpazīt, bet, ja izdodas, ir grūti izmest, jo pie visa ir ļoti pierasts. Tāpēc es priecājos, ka Jēzus, kurš pats ir manā ceļasomā ielicis galveno – ticību, uzticēšanos Viņam, Viņa Vārdu un sakramentu stiprinošajam un glābjošajam spēkam –, ne vien uzrāda visu nevajadzīgo, bet arī iztīra manu somu no tā. Vēlos, lai es pēc iespējas mazāk Jēzum traucētu to darīt arī turpmāk, lai es varētu ne tik daudz skatīties uz sevi, uz savu ceļasomu, bet uz Viņu, kas vislabāk māk to sakārtot.
Intervēja Elīna Šīmane
Autores foto un foto no personīgajiem arhīviem |
