Ģimenes sestdiena – vārda tiešā nozīmē, jo dodamies uz vienas dienas nometni Rāmavas muižā. Šī ir diena ģimenei, un tādu to piedzīvojam. Cik svarīgi atkal domāt par laulību un savstarpējām attiecībām! Ikdienas steigā tam bieži vien pietrūkst laika, mazgājot traukus vai darot citus mājas darbus, paralēli apmaināmies ar dienā piedzīvoto. Jāvelta laiks bērniņam, viņam jāaug un jāpiedzīvo pēc iespējas vairāk mīlestības. Tad nereti laulātais draugs paliek novārtā aiz visiem dienas darbiem un pienākumiem. Tieši tāpēc bija vajadzīga šāda sestdiena. Kamēr dēlu pieskatīja auklītes, varējām, viens otram blakus sēžot, domāt un pilnveidot mūsu attiecības. Tas ir tik svarīgi! Mācījāmies Debras un Ārona lekcijās par mūsu attiecībām, par tuvību ar Jēzu caur Svēto Garu un par praktiskiem jautājumiem, finansēm. Visi nometnes dalībnieki kopā spēlējām spēles, ik pēc divām stundām ēdām garšīgas maltītes.
Vakara kulminācija bija filma "Ugunsdrošs" par laulāto attiecībām, kuras ir uz sabrukšanas robežas, bet tad kāda četrdesmit dienu pārbaude aizved viņus pie Jēzus mīlestības. Bez Dieva mīlestības nevar pastāvēt piepildīta laulība mūža garumā. Kristus klātbūtni pamanīs ikviens apkārtējais, īpaši dzīvesdraugs, jo šī mīlestība ir pašaizliedzīga. Laulība, kas ir Dieva vadīta, ir ugunsdroša pat tad, kad apkārt viss ir liesmās. Šo apziņu, ka arī mūsu laulība tiek unikāli aizsargāta, paņēmām līdzi...
Estere un Markus Rožkalni
 Mēs sev šad un tad jautājam: vai, esot kopā ar citiem kristiešiem Bībeles studijās, sadraudzībā vai kādā citā pasākumā, iespējams iegūt kādu jaunu atziņu? Un cilvēciski šķiet, ka ne, jo ir taču tik daudz apstākļu, kas it kā to kavē, – ikdienas rūpes paņēmušās līdzi, bērni novērš uzmanību, nav īstā noskaņojuma, nākotnes plāni nedod miera, iespējams, ceļā esam pamatīgi saplēsušies par kādu nebūtisku sīkumu. Bet Dievs pazīst mūs visus un katru atsevišķi un es katru reizi no jauna priecājos, kā Viņš uzrunā arī tad, ja mēs paši esam iebarikādējušies savās rūpēs un apstākļos. No ģimeņu pasākumiem katru reizi mājās dodamies ar kādu atziņas un stiprinājuma bagāžu. Šajā reizē mūs uzrunāja Debras lekcija, viņas stāstītais par garīgo elpošanu – ka šī elpošana sākas ar izelpu, nevis ieelpu, kā parasti saprotam pareizu elpošanu. Izelpa – tā ir grēka atzīšana, nožēla un pateicība par piedošanu. Un tikai pēc izelpas varam ieelpot – pilnībā nodot savas dzīves vadību Kristum. Un patiešām – vai tad varam ieelpot, lai cik svaigs šis gaiss arī būtu, pirms neesam izelpojuši? Šī lekcija un sarunas grupiņā palīdzēja izprast, kas ir mūsu dzīves centrā, apzināties, ka tik bieži tronī Kristus vietā sēžam mēs paši. Un, tāpat kā nepietiek vienu reizi ievilkt elpu un palikt pie dzīvības, satvērām, ka arī garīgā elpošana jāturpina visu mūžu, lai paliktu pastāvīgā atkarībā no Dieva Gara.
Laura un Andris Ceļmaļi
Fotoparaksti:
Ģimenes mācās sadarboties komandā, pirms doties meklēt apslēptās pērles.
Organizatori pateicas nometnes lektoriem – Āronam un Debrai Grofiem un Krišjānim Bullem ar sievu Amandu.
Foto Daniēls Godiņš, Krišjānis Bulle |
