Ilmārs Barons, LELB Liepājas diacēzes vikārs 
Palikt, pastāvēt, pieaugt. Domāju, ka varu draudzei uzdāvināt savu uzticību, ka esmu pateicīgs par to, ko Dievs man ir devis tieši šajā draudzē. Svarīga ir pastāvība, ka tu apzinies sevi kā draudzes locekli neatkarīgi no attāluma, ka tu aizlūdz un garīgi atbalsti savu draudzi. Draudzi varu apsveikt, esot kopībā ar māsām un brāļiem un pateicoties, ko tā ir devusi manai garīgajai izaugsmei un attiecībām ar Dievu. Svarīgi ir lūgt, lai draudzei ir Svētā Gara vadība.
Elīna Doze, skolniece 
Pirmais un galvenais, ko jau daru, – apmeklēju savu, Jēzus, draudzi. Esmu daļa no tās, veidoju to. Draudzi var arī atbalstīt, to uzkopjot, ziedojot naudu tās attīstībai. Svarīgi ir arī uzturēt garīgu saikni ar savu draudzi, tas patiešām ir pirmais, ko draudzei vari dāvināt – aizlūgt par to! Draudzei jubilejā dāvināšu trīs lietas – lūgšanu, savu klātbūtni un praktisko atbalstu.
Tabita Ligere, kalpo diakonijā 
Savu draudzi apsveikšu jubilejā, cenšoties mīlēt, kā Kristus mīlēja un mīl. Viņš mums teica, ka dod jaunu bausli, mīlestības bausli uz Dievu un savu tuvāko. Svarīga ir iejūtība un sapratne. Izprast tos, kas rīkojas citādi, nevis kā mums šķiet pieņemami un pareizi, jo Jēzus mūs visus mīl ar vienādu mīlestību... Vai cilvēks ir vecs vai jauns, neatkarīgi no tā, ko viņš dara. Uzdāvināt – Jēzus mīlestību, ja es to spētu...
Dāvis Barons, skolnieks 
Es draudzei jubilejā varētu uzdāvināt riktīgi lielu puķu pušķi. Lūgt par draudzi. Ja būtu iespējams, es gribētu uzdāvināt ārā pie kolonnām laternas, četras vienādas, gaišā krāsā, arī baznīcā iekšpusē varētu lustru ar 100 lampiņām, kāda te agrāk bija, un mācītājam es izdomātu kādu jaunu svinīgu talāru. Varētu arī sacerēt dzejoli. Ja es zinātu, ko draudzei vajag, tad būtu vieglāk pateikt, ko es dāvinātu.
Raimonds Alpe, ērģelnieks 
Mana dāvana? Hmm... Noteikti tas ir laiks, ko cenšos dāvāt tagad un arī turpmāk. Kalpošana gan šobrīd ir vairāk saistīta ar citām vietām. Prieks, ka Jēzus draudzē jau vienmēr ir pilns komplekts kalpotāju vidū. Domāju, ka tas varbūt ir draudzes svētības noslēpums – cilvēki, kas gatavi ziedot sevi, savu laiku, līdzekļus, lai draudzes darbs neapstātos, tā saņemdami arī paši svētību no Dieva.
Agita Jirgensena, mājsaimniece 
Es ļoti ceru, ka man izdosies izcept ābolmaizītes. Labprāt dāvinātu draudzei sevi kā priecīgu, pateicīgu un lietderīgu draudzes locekli. Esmu ļoti pateicīga Dievam, ka varu būt mūsu draudzē, jo tās patiesi ir manas garīgās mājas. Esmu ļoti pateicīga mūsu draudzei. Dāvinu savu vislielāko paldies, visus cieši, cieši samīļojot!
Intervēja Annija Dobbermane un Elīna Šīmane
Foto no personiskā arhīva, Māris Barons, Elīna Šīmane, Anita Šteinberga |
