Pēc bagātīgās draudzes jubilejas svētku nedēļas noslēguma pasākums sestdienas vakarā veda mūs ceļojumā pa šodienas draudzi. Mūzika mijās ar Dieva Vārdu, garīdznieku uzrunas ar draudzes locekļu liecībām. Vakara gaitā izstaigājām visas draudzes nozares, ielūkojoties tām "tuvākajos" dievnama stūros. Četras liecības stāstīja par četrām nozarēm: māmiņu, pērminderu, jauniešu un diakonijas kalpošanu. Mūsu dievnama četri spārni sniedzas uz četrām debess pusēm, bet centrā – lūgšanu zāle. Pieci mācītāji, kas izauguši mūsu draudzē, bet tagad kalpo dažādās Latvijas vietās, runāja par piecām Rakstu vietām, kas mums atgādināja par svarīgāko, esot kopā Jēzus vārdā.

Pasākumu atklāja mūsu draudzei jau pazīstamā Slokas zvanu ansambļa radītās maigās skaņas. Brīžiem pat aizmirsu klausīties mūziku, ar interesi vērojot, kā desmit cilvēki pārvalda simts dažādus zvanus visai sarežģītos skaņdarbos. Daudziem draudzes locekļiem, kas kādreiz šeit dziedājuši korī, patīkams pārsteigums bija atkal redzēt un satikt kādreizējo mūsu draudzes kora vadītāju Sulamīti Spriņģi ar viņas vadīto sieviešu vokālo ansambli no Aizkraukles. Pazīstamais saksofonists Artis Gāga pārsteidza ar vienkāršu un jauku improvizāciju par zināmo bērnu dziesmiņu par zvirbuli, kā arī citām pazīstamām dziesmām. Klausītājus priecēja arī mūsu draudzes mūziķi un koris ar slavēšanas mūziku.

Šajā draudzes dzimšanas dienas svinību pasākumā uzrunas sacīja prāvesti Ainars Spriņģis un Ziedonis Kārlis Varts un mācītāji Aldis Pavlovičs, Sandis Ratnieks un Kaspars Kovaļovs. Kā jau dzimšanas dienā, mēs vairāk domājām par nākotni nekā par pagātni. Apbrīnojami garš ceļš nostaigāts kopā ar Kristu, tomēr būtiskāk apzināties, kā draudze var turpināt nest augļus Dievam šajā laikā. Tāpēc kā ceļamaize mums tika dots Dieva Vārds.

Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana: Dieva žēlastība ne tikai uzklausa taisno lūgšanas, bet arī spēj taisnot ikvienu grēcinieku, kas nāk pie Kristus. Dieva žēlastība mums arī dāvā Svētā Gara svētības, ko nevar noķert, nopelnīt vai izcīnīt, bet tikai pazemībā saņemt kā dāvanu. Tas pats Dievs, ar ko kopā mūsu draudze ir aizvadījusi nu jau 370 gadus, arī mums ir devis Dieva Vārdu – vienīgo patieso gaismu, kas var pasargāt garīgās nakts tumsā.

Bija jau vēls, kad bijām "apgājuši apkārt" baznīcai. Tagad varējām, rokās sadevušies, vienoties kopīgā dziesmā, apliecinot kopības spēku. Vakara noslēgumā svecītes katra cilvēka rokās radīja gandrīz Ziemassvētku noskaņu. Kamēr uguns no altāra tika padota tālāk, mēs skaidri ieraudzījām, ko nozīmē draudzes kopība. Viena liesmiņa gaismu tikpat kā nedod: tā izskatās kā spīdošs punktiņš. Taču vairākas svecītes kopā jau rada vērā ņemamu gaismu, kas apgaismo gan liesmiņu nesējus, gan apkārtni. Laikam tāpēc, ka Jēzus ir mūsu vidū.

Anda Miķelsone

Foto Estere Rožkalne
Fotoparaksts
Gaisma no altāra ieplūst draudzes locekļu rokās.