Ir otrdienas vakars. Pēc saulainas atvasaras dienas visi svētdienasskolēni un vecāki dodas uz Jēzus draudzes svētdienasskolu. Kopā ar viņiem ierodas arī citi draudzes locekļi, jo ir taču draudzes jubilejas nedēļa, kad visi tiek aicināti uz svētdienasskolu.
Šī vakara moto – iejūties svētdienasskolā! Visi tie, kuri nekad nav gājuši svētdienasskolā vai to jau ir sen beiguši, tiek mīļi aicināti piedalīties šajā nodarbībā. Svētdienasskolas pirmo pamatakmeni Dievs ielika 1986. gadā.
Šī vakara ciemiņi nepaliek nepamanīti, jo, ienākot pa iekšdurvīm, katram uzdod jautājumu: "Vai tu esi no svētdienasskolas?" Ja saņemta atbilde "nē", tiek iedots kārtas numurs no viens līdz seši. Cik noslēpumaini!
 Viss sākas... kā parasti (tiem, kuri no malas, – neparasti) ar svētbrīdi visiem kopā lielajā zālē. Visi kopīgi dziedam slavēšanas dziesmas, kas īpaši mīļas ir kļuvušas kopš draudzes nometnes. Dziesmas pavada draudzes jauniešu grupa. Bērni un jaunieši īpaši novērtē skaļāku mūzikas izpildījumu, kurā ducina bungas un skan elektriskās ģitāras. Tā skan "jauna dziesma". Mācītājs lasa Bībeles lasījumu, kas kā mazas sēkliņas iekrīt bērnu sirdīs, varbūt tikai pēc laika būs pamanāmi mazie asniņi.
Lai jaunatnācēji nejustos lieki, kad bērni un vecāki tiek aicināti doties uz ierastajām grupiņām – sešām vecuma grupām bērniem un trīs vecāku –, tiek atšifrēti kārtas numuri, kuri tika izsniegti ienākot. Skolotāji aicina katras grupiņas bērnus un arī visus, kuriem ir noteikts numurs, doties līdzi. Tā pamazām visi izklīst pa baznīcas četriem spārniem. Visas telpas ir aizņemtas. Otrdienas pieder svētdienasskolai.
Šai īpašajai svētku reizei skolotāja Iveta ir sagatavojusi vienotu teorētisko un praktisko materiālu. Nodarbības tēma – ceļš. Tas ir ceļš, pa kuru Dievs ir vedis mūsu Jēzus draudzi. Mēs tagad redzam ceļu, kurā atrodamies pašlaik, varam no vēstures liecībām zināt, kā ir gājis līdz šim, un ticam, ka šis ceļš draudzei turpināsies.
Nodarbība bērniem vecumā no sešiem līdz septiņiem gadiem. Ienākuši telpā, bērni apsēžas, kā arī sagaida četrus ciemiņus. Nodarbību sākot, skolotāja Inese uz galda izber 370 konfektes, lai bērni labāk var izprast šīs jubilejas nozīmi. Bērni ir sajūsmā un mēģina nodarbības laikā uzvesties priekšzīmīgi, lai kādus no simboliskajiem gadiem varētu pēc nodarbībām iegūt un pamieloties. Pēc tam skolotāja, piramīdā saliekot spēļu klučus un augšā vēl uzliekot krustu vai gaili, demonstrē, kā draudze ir piedzīvojusi trīs draudzes namu bojāejas. Bērniem vareni labi patīk kluču sagāšanās līdz pamatiem. Bet skolotāja pacietīgi tos atkal un atkal, un atkal liek kopā, līdz beidzot ir kluču piramīda, kurai priekšā parādās mūsu tagadējās Jēzus baznīcas siluets. Bērni ir priecīgi, ieraugot, ka tā taču ir pazīstamā un mīļā Jēzus baznīca. Praktiskajā nodarbībā bērniem un ciemiņiem tiek izdalīti papīra koferīši, kuros ir jāieliek trīs svarīgākās lietas, kas mums ir vajadzīgas, esot ceļā. Tās ir: mobilais telefons – lūgšana, Jēzus baznīcas siluets – draudze, Bībele – Dieva Vārds. Šos papīra elementus visi izkrāso un pieliek tiem zīmītes, kam šis ceļojuma koferis pieder.
Atskatoties uz šīs svētku otrdienas nodarbību, aicinu tevi padomāt – uz kurieni tu dodies? Kas ir tavā ceļojuma somā? Un kas ir tavi ceļa biedri?
Paliec kopā ar draudzi, ceļosim kopā! Šāds dzīves ceļojums ir ļoti interesants un aizraujošs, jo kopā ar tevi vienmēr ir Jēzus!
Estere Rožkalne
Foto Edgars Jēgers
Fotoparaksti Svētdienasskolas korītis.
Jauniešu slavēšanas grupa. |
