Rīts 4. oktobrī aust gaišs un saulains. Šogad paiet desmit gadi, kopš iedibināta tradīcija – pavasarī un rudenī draudzes locekļiem doties ekskursijā pa mūsu mīļo Latviju. Izplānotā Jēzus draudzes rudens ekskursija pa maršrutu – Ķemeru Nacionālais dabas parks, "Auči", "Billītes" un Iecavas draudze – ir interesanta un garīgi bagāta. Iepazīsti savu zemi, ko Dievs mums devis, izjūti tās skaistumu rudenī! 47 ceļotgribētāji pulcējās pie draudzes nama, jūtams priecīgs satraukums un cerība uz skaistu dienu. Ekskursiju vadīja Līvija Putāne un Jolanta Cukure. Rutas Ikaunieces lūgšanā vadīti, izlūdzāmies Dieva svētību un vadību ar 16. psalma vārdiem: "Pasargi mani Dievs, jo es paļaujos uz Tevi", un, dziedot "Paceliet balsis, slavējiet", devāmies ceļā.
Autobuss mūs aizvizina līdz Ķemeru Nacionālajam parkam. Nacionālā parkā daļa ekskursantu – drosmīgākie un staltākie – dodas pa Tīreļa purva šaurajām laipām. Šo grupu vada Jolanta. Pārējie Līvijas vadībā iet pa Kaņiera taku. Vislabāk tās var izbaudīt bez steigas, pastaigājoties pa līkumotajām purva laipām, vērojot to rudenī, kad dzērveņu ogas snauž sūnās, jaust, kā smaržo gaiss un apkārt spīd akači. Mūsu skatieni pavadīja gājputnu kāšus debesīs. Nācās pārvarēt nelielus šķēršļus Kaņieru laipas staigātājiem, un dažam vajadzēja ņemt palīgā nūjas.

Pirmais ceļa posms bija veikts sekmīgi, un abas grupas atkal apvienojās, lai brauktu tālāk uz Zemgali, kur auguši Latvijai nozīmīgi valstsvīri – Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis. Mūsu mērķis ir apmeklēt Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtās mājas "Aučus".

Iebraucot pagalmā, acis priecē sakoptība. Ābele parka malā, atbrīvojusies no ābolu smaguma, tie sagūluši zaļajā mauriņā. Rāmi tek Lielupe. Ēku sakopuši J. Čakstes dzimta par saviem līdzekļiem. Mūs laipni sagaida prezidenta mazdēla Jāņa sieva Ilga

Čakste, kas pārcēlusies no Zviedrijas un dzīvo šeit. Viņa stāsta par J. Čakstes dzimtu, tās likteņiem. "Auču" pirmajā stāvā, pēc senajām fotogrāfijām, iekārtots J. Čakstes darba kabinets.

Uzmanīgi klausāmies par prezidenta dēla Konstantīna Čakstes dzīves ceļiem, viņš pārliecībā par Dzimtenes brīvību nostājās pret abām tai naidīgajām varām un gāja bojā mocekļa nāvē.

Mūsu nākamā apstāšanās ir Staļģenē, kur dzīvo čaklas rokdarbnieces. Viņas ir apvienojušās un nodibinājušas Staļģenes lietišķās mākslas studiju "Staļģene". Velta stāsta, ka kopā ar Staļģenes skolas bērniem gatavo dāvanu Latvijai 90 gadu jubilejā – auž lielu lakatu.

Pēc neliela brīža jau mūsu autobuss piestāj pie jaunās Salgales luterāņu baznīcas. Mūs sagaida šīs baznīcas celšanas iniciators, līdzekļu devējs, projektētājs un īstenotājs – Ilgvars Silgailis. Arī viņš pēc daudziem gadiem ir atgriezies Tēvzemē. Ar Dieva žēlastību uzcēlis baznīcu, kura tagad ir garīga saliņa Sidrabenes pagastā un dod svētīgu gaismu ļaužu sirdīs un dvēselēs (informācija žurnālā "Tikšanās", nr. 8).

Ceļš turpinās, un esam rakstnieka Edvarta Virzas mājās "Billītēs". Pretim nāk viņa mazdēls Eduards Liekne, kas šīs mājas ar māti Amarillis bija spiesti atstāt piecu gadu vecumā. 1988. gadā viņš atgriezies. Daudz bijis darāmā, lai mājas un apkārtni savestu kārtībā. Stāvam pagalmā zem vecākā kastaņu koka Latvijā (vairāk nekā 300 gadu), un raisās sarunas par rakstnieka dzīvi un darbiem, kā arī viņa dzīvesdrauga rakstnieces Elzas Stērstes un viņu mazmeitas Annas Žīgures gaitām.

Pagalmā ir atjaunots galds un krēsls, kur sēdējis rakstnieks, kad tapis romāns "Straumēni". Atklājums, ka "Billītes" projektējis Edmunds Smiļģis, kas ir bijis tuvs E. Virzas draugs.

Un tad jau esam Iecavā. Mērķis – Iecavas baznīca un sadraudzības mielasts ar draudzes locekļiem. Ar baznīcas likteni un draudzi mūs iepazīstina draudzes locekle Ausma Mežiņa. Baznīca celta 1641. gadā. 19. gs. šajā baznīcā bijis pat Napoleons ar savu karapulku. 20. gs. pārbūvēta, labiekārtota, postīta un dedzināta.

Baznīca no ārpuses ir atjaunota, bet iekšpusē vēl jāveic lieli remontdarbi, kuriem vajadzīgi līdzekļi. Dievkalpojumi notiek baznīcas altāra daļā.

Ar katru tādu ceļojumu mūsu zeme atklājas citādā gaismā, kad sastopamies ar sirsnīgiem, darbīgiem cilvēkiem. Dažādi ir viņu likteņi, bet daudz vieglāk ir visu veikt un darīt, ja mēs paļaujamies uz To Kungu no visas sirds.

Laimdota Muceniece, Māra Ozoliņa