Seminārs bija patiešām labs.

Neliels atskats uz to: pirmo lekciju sniedza Stefans no Vācijas. Lekcijas pamatdoma – cilvēkam, kas grib vadīt jauniešu darbu, ir jāsāk ar sevi. Kāpēc mēs dzīvojam? – Lai slavētu Dievu? Lai būtu sadraudzībā ar citiem kristiešiem? Lai lasītu Bībeli? Lai lūgtu? Lai mācītos par Dievu? Debesīs to visu varēs darīt vēl labāk. Bet Debesīs nebūs iespējamas divas lietas – evaņģelizācija un kalpošana (kas vērsta uz cilvēkiem). Tāpēc arī īpaši tika apskatīts, kas tām nepieciešams.
Vispirms ir vajadzīgs stingrs pamats, uz kā stāvēt: Bībele un Dievs. Ja tā nav, tad nav nekā.
No tā izriet sekošana un sadraudzība. Sekošana nozīmē, ka cilvēks vēlas kļūt līdzīgāks Kristum (un tas ir redzams dzīvē). Sadraudzība ir vajadzīga, lai viens otru pamācītu un "turētu", ja gadās krist.
Pielūgsme ir dzīves stils. Tas nozīmē visu darīt Dievam – "Visu, ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem." (Kol 3,23) Pie tā ir "piestiprināts" viss pārējais.
Un, ja tas viss ir, tikai tad ir iespējama evaņģelizācija un kalpošana. No sirds un ar prieku.

Kādā citā lekcijā Stefans līdzdalīja pieredzi, kā iespējams izveidot jauniešu darbu un kādas pamatlietas tajā ir svarīgākās.

Bez lekcijām bija arī svētbrīži ar vienkāršu slavēšanu latviešu un angļu valodā, kā arī dažādas spēles un sadraudzība.

Vispār seminārā bija tāds miers, tik sirsnīga atmosfēra un ļoti jūtama Dieva mīlestība.

Svētīgs laiks.

Diāna Mežecka