|
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv
Vairāk informācijas >
|
|
|
| Zeme un ļaudis |
|
Ir agrs maija rīts, kad, ceļojumam saposušies, dažādu paaudžu draudzes brāļi un māsas satiekas pie draudzes nama Dzirnavu ielā. Daži neesam nopietni ņēmuši vērā, ka dodamies uz tuvējām, tomēr ārzemēm, uz Lietuvu. Tādēļ rodas neliels izbīlis piemirsto pasu dēļ. Ceļojumu sākam ar lūgšanu, kurā gan pašu braucienu, gan radušās problēmas ieliekam Dieva rokās, un patiesi viss atrisinās. Miglainais rīts pārvēršas saulainā dienā. Caur komfortablā autobusa logu vērojam Zemgales ainavas, dzeltenos rapšu laukus. Drīz vien klāt ir Tērvete, Augstkalne un Lietuvas robeža, kuru šķērsojam nemanot. Esam Žagarē un dodamies rietumu virzienā uz vienu no jaunākajām pilsētām Lietuvā – Naujoji Akmeni. Tā sākta būvēt 1949. gadā kā cementa rūpnīcas darbinieku ciemats, tagad tā ir Akmenes rajona centrs. Mūs laipni sagaida Alkišķu draudzes priekšniece Rasma, kas uzņēmusies mūsu gida pienākumus. Naujoji Akmenē nonākam Antano Čiapo botāniskajā dārzā, kur apmeklētāju acis un sirdis priecē simti dekoratīvo augu sugu un jaukas kompozīcijas no akmeņiem, koka, metāla un stikla.
Pateicamies viesmīlīgajam dārza saimniekam un braucam iepazīt Akmenes novadu, kurš sniedzas Žemaišu zemē, Lietuvas ziemeļos, gar Latvijas robežu, Ventas un tās pieteku – Dabikines, Virvītes, Vadakstes baseinos. Kas gan būtu zeme bez tās ļaudīm? Tiekam mīļi uzņemti un cienāti divās veiksmīgās lauku saimniecībās – viena apsaimnieko 160 ha, bet otra 300 ha lielus laukus. Priecē sakoptība, mīkstie zaļie mauriņi. Bērni sadraudzējas ar suņukiem. Braucot no Naujoji Akmenes uz Akmeni, pa ceļam atrodas Alkišķu ciems. Kopš aizpagājušā gadsimta šajā ciemā dzīvo latvieši, tāpēc tur 1829. gadā uzcelta luterāņu baznīca. Pie baznīcas atrodas kapsēta, kur uz kapu pieminekļiem pārsvarā izlasāmi latviešu vārdi un uzvārdi. Šī ir viena no nedaudzajām luterāņu baznīcām Lietuvā (lielākā daļa lietuviešu pieder katoļu konfesijai) un vienīgā baznīca, kur sprediķi tiek noturēti latviešu valodā. Kā jums šķiet, kas tos vada? Mūsu mācītājs Ģirts Prāmnieks. Ģirts ar arhibīskapa Jāņa Vanaga svētību kalpo Alkišķos no 2006. gada rudens. Viņam palīdz Diāna, kas spēlē ērģeles, Madara – vijoli, kā arī citi mūsu draudzes jaunieši. Dievkalpojumus apmeklē 40–50 draudzes locekļi. Ar draudzes priekšnieces Rasmas laipnu atļauju apmeklējam dievnamu, pateicamies par Dieva žēlastību un gādību ceļā, skaisto laiku un slavējam Dievu ar dziesmu "Kad redzu, Dievs, es Tavu roku darbu". Saņēmuši garīgo stiprinājumu, dodamies uz Akmeni – senu, 16. gs. dibinātu pilsētu Ventas pietekas Dabikenes ielokā. Šeit apskatām vietējo iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu Akmenes pilsētas priedulājā. Parks izveidots bijušā smilšu karjera vietā, iedzīvotājiem piedaloties priežu meža atjaunošanā. Parkā daudz koka skulptūru. Ieraugot unikālo akmens estrādi, rodas vēlēšanās dziedāt. Tajā pašā brīdī nodibinās koris un atskan dziesma par tēvu zemi. Ejot pa parka takām, priecājamies par ziedošajām priedēm, meža zemenēm un citām puķēm. Ceļojuma beigās mums paredzēta tikšanās Lietuvas Latviešu biedrībā. Mūs ļoti sirsnīgi uzņem biedrības vadītāja Spodra un citi Lietuvas latvieši. Nelielu, bet aizkustinošu koncertu sniedz Akmenes mūzikas skolas skolotājs Valdis Bogavicius. Sarūpētajam gardajam cienastam pievienojam savu, un svinēšana var sākties. Kā pie kārtīgiem latviešiem – ēdam un dziedam par dzimteni, par Staburadzi. Lietuvas latvieši nedaudz pastāsta par biedrību, kā viņi cenšas saglabāt savu latviskumu. Arī mēs pūlamies īsumā informēt par sevi. Īsi nesanāk, jo mūsu draudzē ir tik daudz aktivitāšu! To visu nevar izstāstīt, tas jāredz un jāpiedzīvo pašiem. Tāpēc uzaicinām viņus ciemos pie mums. Bet viņi teic, ka gaidīs mūs atkal. Mazliet noguruši, bet iespaidu, sirsnīgas mīlestības un Dieva žēlastības piepildīti, atgriežamies Rīgā.
Aija Zandere
Foto Kalvis Zanders
Fotoparaksts – Botāniskajā dārzā.
|
| « atpakaļ |
|
|
|
