Tas Kungs saka Israēlam un mums: "Mana tauta tiks iznīdēta, jo tai nav zināšanas.. kokam tie prašņā, gan nūja tiem pateiks! ..kalnu virsotnēs upurē un uz pakalniem kvēpina, zem ozoliem.." (Hoz 4,6,12,13; jaunais tulk.) Ja nav Dieva atziņas, nav arī paklausības Dievam. "Lādas, krāpj un slepkavo, zog un laulību pārkāpj, ķildojas vien, un asinis atriebj ar asinīm." (Hoz 4,2) Šie vārdi, 800 gadus pirms Kristus teikti, ir tikpat aktuāli arī šodien. Kādēļ? Tādēļ, ka neņemam Dievu nopietni. Vēl joprojām latvieši, arī kristieši, pielūdz senču mīļdieviņu un pārējo reliģiju pasviestos dievus.
Ko var darīt ticīgie, kas esam izrauti "no tumsības varas" (Kol 1,13), lai mūsu tauta netiek Dieva izdeldēta? Vispirms mums pašiem ir jāapzinās Kristus spēks mūsos, jo "lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē". (1Jņ 4,4) Bieži gan mēs, kurnot par sevi, citiem un valsti, apliecinām pretējo. Bīskaps J. Tervits savulaik teica: "Ja jūs nodarbojaties ar tumsu, nebrīnieties, ka tā sāk nodarboties ar jums!"
Bet mēs esam saņēmuši pilnvaru, kas pamatota Kristus darbā pie krusta un caur Viņa augšāmcelšanos. Tādēļ esam pilnvaroti piesaukt Jēzus vārdu, lietot Dieva Vārdu cīņā, uzbrukumos, uzvarēt Svētā Gara spēkā, pasludināt Jēzus asiņu uzvaru, sludināt, apliecināt Dievu patiesībā.
Elki ir ļaunā maskas, "viltus vara, zīmes, brīnumi" (Ebr 2,9) – pievilšanas triki. Kristus mīļotajiem nav jāpiedalās apžilbinošajā maskuballē, bet "atsegtām sejām, Dieva godību redzot" (2Kor 3,18) un ļaunā posta darbus uzrādot, jāapliecina "vienīgais Dievs" (Jņ 17,3), lai ikviens var atgriezties pie Tā, "no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu" (Ef 3,15), un Kristus, jo "nav pestīšanas nevienā citā". (Apd 4,12)
Redaktore Milda Klampe
Debesu Tēvs, mēs esam dzirdējuši, ka Tu saki: "Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā un tu būsi taisns." (1Moz 17,1) Ja Tu mūs nedari stiprus ar savu vareno spēku, kā gan mēs, pēc savas dabas vāji un grēcīgi, varam staigāt taisnības ceļus? Dāvā mums paļāvību tam spēkam, kas darbojās Kristū, kad Tu Viņu uzcēli no mirušajiem un sēdināji pie savas labās rokas Debesīs! Āmen.
A. V. Tozers
Kristietim dotā vara
Kristietim dotā vara ir vara pār sātanu un tā mēģinājumiem izjaukt Dieva plānu mūsu dzīvei un sagraut mūsu ticību. Pētot Kristus, Pāvila un apustuļu dzīvi, mēs redzam nepārtrauktu garīgu cīņu, un arī mūsdienās kristiešiem nākas piedzīvot daudzas gara kaujas.
Par kristieša spēka avotu apustulis Pāvils raksta: "Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, to uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu visās lietās iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda." (Ef 1,19–23) "Viņa spēka mērs" grieķiski ir dunamis, no kā radies vārds "dinamīts"; tad seko vārds "darbodamies" – energios – tā ir izpausme darbībā jeb aktivitāte; trešais vārds ir "visspēcība" – kratous – tas nozīmē spēka izmantošanu; pēdējais vārds ir "varenība" – esquai – liela spēku savienošanās.
Kādas prasības mums ir jāpilda, lai mēs varētu izmantot Dieva doto varu un spēku? Pirmkārt, tās ir zināšanas. Mums jāapzinās sava saikne ar Kristu un tas, ka sātans jau ir cietis sakāvi. Pestīšanas brīdī mēs iegūstam savu debesu mājokli. Tajā pašā mirklī Dieva un arī sātana priekšā mēs tiekam identificēti ar Kristus krusta nāvi un līdz ar Viņu mēs tiekam augšāmcelti, sēžamies pie Tēva labās rokas, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts.
Otrā prasība ir ticība. Ļoti daudzi cilvēki neizprot vienu no ticības primārajiem aspektiem – dzīvošanu pēc tās. Tā nav tikai garīga piekrišana, bet arī darbība, ko var formulēt šādi – griba paklausa tam, kam piekrīt apziņa. Ik rītu mums vajadzētu pamosties ar vārdiem: "Kungs, es apzinos to augsto vietu, ko es ieņemu. Tā ir pie mana Tēva labās rokas, un es lūdzu, lai Tu caur savu Svēto Garu dari tā, lai es šodien piedzīvoju to kā realitāti un gūstu uzvaru."
Trešā prasība ir pazemība. Ticība atklāja, kāda ir mūsu vara un vieta pie Tēva troņa, bet tikai pazemībā mēs varam šo varu netraucēti izmantot. Cilvēkam ir allaž jāatgādina viņa nepilnības – jau kopš laikiem, kad Ādams un Ieva dzīvoja Ēdenes dārzā. Pat atdzimušajam cilvēkam mēdz likties, ka viņš var dzīvot, aizmirstot savu pilnīgo atkarību no Dieva. Pazemība nav zūdīšanās: "Es neesmu nekas! Paradīzē es gribētu tikai tādu nieka būdiņu.." Šādi vārdi ir apvainojums Kristum. Tā nav pazemība, bet lepnība. Būt pazemīgam nozīmē apzināties, kas jūs esat; kas jūs ir radījis tādu, kāds jūs esat, un slavēt Viņu par to.
Ceturtā prasība ir drosme. Pazemība nozīmē arī vislielāko drosmi, patiesa drosme ir īstas ticības izpausme. Ja Dievs uz jums ir runājis, bet jūs vilcināties, tā nav ticība, bet grēks. Patiesa drosme ir Jēzus Kristus un Svētā Gara klātbūtnes auglis.
Piektā prasība ir sapratne, ka atrašanās pie Dieva labās rokas nostāda jūs visintensīvākā garīgā konflikta centrā. Līdzko jūs sākat apzināties, ka esat augšāmcēlies un kopā ar Kristu, sātans darīs visu, kas vien viņa spēkos, lai jūs iznīcinātu un iebaidītu.
Atcerieties, ka kristieša spēks un autoritāte nāk no augšienes, no Dieva. Es vienmēr saku: "Sātan, Kunga Jēzus Kristus vārdā un pie krusta izlieto Viņa asiņu dēļ es atzīstu, ka gūtā uzvara, slava un gods par to pieder Jēzum." Visa mana vara pār sātanu un spēks nāk no Dieva. Tomēr, kad mums dotā vara ir likta lietā, mums ir jāiemācās pacietīgi gaidīt, pastāvot ticībā. Dažkārt man ir bijis jāgaida pusgads vai gads, bet tagad es saprotu, ka tas ir kalpojis Dievam par godu. Jēzus ir teicis: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.." (Mt 28,18,19)
Džošs Makdauels, Dons Stjuarts. "Okultisms. Kristietim dotā vara cīņā pret tumsas spēkiem |
