"Klausies, Israēl! Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs! Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku! Neseko citiem dieviem, to tautu dieviem, kas tev apkārt .. ka Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un ka Viņš tevi neizdeldē no zemes vaiga!" (5Moz 6,4,5,14,15; jaunais tulk.)

Mīļie draugi, būsim dzirdējuši kādus sakām: "Esam tik atšķirīgi, katrs tic mazliet savādāk. Visas mūsu dažādās ticības atziņas galu galā kaut kur sanāks kopā, jo visi jau ticam vienam un tam pašam Dievam." Izklausās ļoti demokrātiski un toleranti. Bet vai ar šādu ticības izpratni var kaut ko iesākt? Pavisam noteikti – nevar! Bībelē lasām, ka ir tikai divas iespējas – vai nu ticība elkiem, vai ticība vienīgajam Trīsvienīgajam Dievam. Šīs abas ticības nevar savienot kopā cerībā, ka Dievs šādam ticības modelim atbildēs ar svētību.
Dievs, kam ticam, runā ļoti skaidru valodu. Viņš to dara, sargājot mūs no maldu ceļiem. Viņš saka: "Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans vārds, savu godu es citam nedošu, nedz savu slavu elkiem." (Jes 42,8) Ir tikai Trīsvienīgais Dievs, un Viņš pat nedomā dalīties godā ar tiem, ko cilvēki mēdz saukt par dieviem.

Par mūsu ticību Jēzus saka tik skaidri: "Ir rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot." (Mt 4,10)

Ir tikai viena ticība, kas aizsniedz ilgoto pestīšanas mērķi, tā ir mīlestības un paļāvības pilna ticība Trīsvienīgajam Dievam un nekam citam.

Tādēļ arī kopš kristīgās Baznīcas sākuma pirms kristīšanas cilvēkam tiek vaicāts: "Vai atsaki ļaunam un viņa darbam, vai gribi kalpot un dzīvot vienīgi Trīsvienīgajam Dievam?"

Varbūt kāds sacīs: "Bet vai tad tas ir kas slikts, ja kristietībā ienāk kādi impulsi no atšķirīgiem reliģiskiem strāvojumiem, varbūt tas pat bagātina mūsu ticības dzīvi? Nevajag būt tik šauri domājošiem."

Apustulis uz šādu jautājumu dod skaidru atbildi: "Lai gan ir tā saucamie dievi vai debesīs, vai zemes virsū – jo dievu un kungu ir daudz, bet mums ir tikai viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tikai viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur Viņu." (1Kor 8,5,6)

Tas, ko cilvēki godina, dievina, kas nosaka viņu dzīvi, ir arī viņu dievs. Šo elkdievību ir ļoti daudz – vara, nauda, ķermeņa kults, ezoterika, visdažādākās garīgās prakses un tā joprojām. Cilvēki cer, ka šīs lietas viņus darīs laimīgus un atpestīs no nomācošas tukšuma izjūtas. Visam tam iepretī kristīgais cilvēks zina, ka viņam ir tikai viens ilgu mērķis un piepildījums, atbilde, kas nes sevī mūžīgu mieru un svētību. Tas ir Dievs, kas ir Jēzus Kristus Tēvs, arī mūsu mīļais Tēvs.

Patiesībā tādu elkdievu jau nemaz nav. Pāvils par to saka: "Mēs zinām, ka nav neviena elka pasaulē un ka nav cita Dieva kā viens vienīgs." (1Kor 8,4)

Būtībā aiz visa tā, ko cilvēki godā kā savus dievus, ir paslēpušies ļaunie gari, kas izmanto cilvēku naivo lētticību. Par to Pāvils raksta: "Bet ko es saku? Vai ka elka upuris ir kas? Jeb ka elks ir kas? Bet, ko tie upurē, tie upurē ļaunajiem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļaunajiem gariem. Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un ļauno garu biķeri. Jūs nevarat būt Tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki." (1Kor 10,19,20,21)

Mīļie draugi, ir ļoti daudz spēku un varu pasaulē, kas mūsu ticību grib piesaistīt sev, novēršot to no Dieva. Būsim modri un stāvēsim stipri ticībā! Ir tikai viens Dievs, kas ir slavas un goda cienīgs. Viņu mēs godinām un pielūdzam.

"No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Āmen." (Rom 11, 36)

Sirsnībā, mācītājs Erberts Bikše