Zvaigznes dienu svinam, godinot dievišķās gaismas atspīdēšanu pār zemi un cilvēkiem. Neredzamā Dieva valstība ir kļuvusi ļaudīm ieraugāma kā spoža zvaigzne nakts tumsā. Dieva Gars aicina sekot zvaigznei un meklēt Jēzu – lai dzīvotu, pieaugtu un paliktu Tēva namā mūžīgi. Par to mūsu saruna ar ANDRI DEKANTU.
Ar Andri tikās Valda Zvaigzne

ANDRIS DEKANTS

Dzimis: 1985. gada 24. jūnijā Bulduros.
Draudzē: kopš 1994. gada Lieldienām, iesvētīts 2003. gadā.
Mācības, studijas: Rīgas 3. vidusskola, LU Ekonomikas un vadības fakultāte – ražošanas vadības bakalaurs. Pašlaik mācās Svētā Gregora kristīgās kalpošanas skolā.
Kalpošanas darbs: draudzes padomē, jauniešu vadītāja palīgs, dziedājis korī.
Ģimene: neprecējies.

Ziemassvētki saistās ar Jēzus Bērna piedzimšanu. Par kādiem notikumiem Bībeles kontekstā vajadzētu runāt, atzīmējot Zvaigznes dienu?

Par Zvaigznes dienas notikumiem vēsta Bībeles teksts, kurā aprakstīts, kā austrumu gudrie, ieraudzījuši pie debesīm atmirdzam jaunu zvaigzni, devās to meklēt. Es domāju, ka viņi to bija pamanījuši jau sen iepriekš, daudz agrāk, varbūt pat pirms Kristus dzimšanas. Svarīgi ir tas, ka zvaigzne bija atspīdējusi un viņi gāja uz Jeruzālemi to skatīt.

Un nevis uz Bētlemi?

Es domāju, interesantākais ir tas, ka šie austrumu gudrie vīri savā būtībā ir pagāni. Viņi iet pakaļ spožajai zvaigznei, bet pa ceļam tā pazūd, un viņi to vairs neredz.

Pēc savas cilvēciskās būtības vīri domā, ka ķēniņam noteikti ir jādzimst galvaspilsētā, un tāpēc viņi iet uz Jeruzālemi un jautā: kur ir jaundzimušais ķēniņš?

Tā caur šiem austrumu vīriem Hērods un visa izredzētā tauta uzzina, ka ir dzimis ķēniņš. Tiek pieaicināti priesteri un rakstu mācītāji, kas par to visu ir ļoti izglītoti, un noskaidro, ka tā ir Bētleme. Viņi dodas turp un tad atkal to ierauga – "zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns". (Mt 2,9) Agrāk domāju, ka zvaigzne vienmēr ir spīdējusi, bet nē, viņi to noteikti pazaudēja, jo citādi jau viņi tūlīt būtu gājuši uz Bētlemi.

Vai nav dīvaini, ka pirmie zvaigzni atspīdam redz un tai pakaļ dodas nevis izredzētā tauta, bet vīri no austrumiem?

Tas tiešām ir ļoti interesanti un zīmīgi, ka pat tajā laikā visādas supergudras, taču cilvēciskas mācības apguvušie saprata, ka ir noticis kas īpašs, daudz pārāks par cilvēcisku saprašanu. Un viņi, austrumu gudrie, gāja pielūgt Jēzu. Mūsdienās nez kāpēc daudzi grib iet atpakaļ pie austrumu mācībām, austrumu filozofijas. Šis ir lielisks piemērs Bībelē, kas parāda, ka tās mācības padodas Jēzus priekšā.

Kas, tavuprāt, domāts ar vārdiem ″gudri vīri″ – tas, ka viņi bija ar zināšanām un prāta spējām apveltīti vai gudri tāpēc, ka gāja meklēt Jēzu?

Manuprāt, viņi bija gudri tādā ziņā, ka, zvaigzni ieraudzījuši, viņi cēlās un gāja tai pretī. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc viņus var nosaukt par gudriem. Gudri dara tas, kas seko Jēzum. Viņi, protams, bija izglītoti austrumu mācībās, tas ir, pasaules gudrībā skoloti. Bet savu īsto, patieso gudrību, kāpēc viņi ir cienīgi saukties par gudrajiem, viennozīmīgi parāda ar to, ka viņi dodas pie Jēzus – viņi iet un meklē. Jūdi, rakstu mācītāji, priesteri bija kā nedzīvi, ne viņi zināja, ne meklēja Jēzu, viņi neredz šo zvaigzni. Viņi ir ierakušies Rakstos, ko perfekti pārzina, bet neredz, kas notiek apkārt. Kā Jēzus saka: ″Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība,″ bet negribat nākt pie Manis. Viņi ar sirdi nemeklēja Jēzu, bet pagāniem, kas zīmi ieraudzīja, tūlīt bija dzīvas attiecības ar Kristu. Dieva Vārda patiesumu apliecina Rakstu un pravietojumu piepildīšanās. Bet Hērods, to dzirdējis, izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.

Kāpēc?

Hērods izbijās no tā, ka tiek apdraudēts viņa tronis. Ir piedzimis ķēniņš, kuru pielūgt ierodas pat no tālām austrumu zemēm. Pie Hēroda nokļuvušie austrumu gudrie, kas sekoja zvaigznei, bija apliecinājums tam, ka visi pravietojumi perfekti piepildās. ″.. zvaigzne ņems sev ceļu no Jēkaba, un no Israēla celsies Scepteris,″ lasām 4. Mozus grāmatā. Jesaja raksta: ″Tautas meklēs Isaja saknes atvasi, kas viņām ir par karogu, un tās mājvieta būs pilna godības.″ Mihas grāmatā teikts: ″Bet tu, Bētleme Efratā, kas esi maza starp tūkstošiem no Jūdas, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos.″ Uz Dāvida pilsētu Jāzeps bija gājis, lai pierakstītos. Tur, Bētlemē, austrumu gudrie arī sveic jaundzimušo ķēniņu. ″Un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē,″ rakstīts 2. Mozus grāmatā, un Hērods no bailēm tiešām izdeva drausmīgo pavēli apkaut jaundzimušos. Bet Jāzeps aizbēga uz Ēģipti, un arī par to vēsta Raksti: ″Es viņu, Savu dēlu, iemīlēju un atsaucu šurp no Ēģiptes.″ (Hoz 11,1) Tā bija zvaigzne, kurai sekojot turpinājās minēto notikumu ķēdīte. Te redzam, ka būtībā neticīgi cilvēki savā dedzīgumā meklē īsto patiesumu, Dzīvo Vārdu. Un priecājas par to ar varen lielu prieku. ″Tie atvēra savas mantas un dāvāja viņam zeltu, vīraku un mirres..″

Vai šīm lietām ir kāds īpašs skaidrojums?

Cik zinu un esmu lasījis, zelts nozīmē, ka jaundzimušajam ir valdnieka daba, ka Viņš ir ķēnišķīgs priesteris. Ar mirrēm austrumu zemēs svaidīja mirušos. Vīraks ir templī kūpināmie sveķi, kas liecina par priesterību. Pienesot šīs dāvanas, tiek liecināts par notikumiem nākotnē un Jēzus uzdevumu šajā pasaulē – ka viņš ir Dieva svaidītais ķēniņš, ka Viņš mirs par mums un augšāmcelsies. Ļoti iespējams arī, ka tām bija praktiska nozīme – šīs dārgās dāvanas nodrošināja Jāzepa un Marijas ceļu uz Ēģipti un atpakaļ. Kā ved tavs ticības ceļš, kad tu sāki priecāties par Kristus zvaigzni? Atceros, tas varēja būt kādā trešajā klasē, kad, raugoties pa savu logu, pa kuru bija redzama Vecrīga, arī baznīcu torņi, jautāju mammai: kad mēs aiziesim uz kādu baznīcu? Drīz pēc tam sāku iet svētdienasskolā. Es jau agri bērnībā apzinājos Dievu. Man kaut kā ir paveicies ar Dieva dotu talantu, spēju pārliecināt un vadīt, kas arī izpaužas attiecībās ar cilvēkiem. Man klasē bija labs draugs, mēs bijām divi līderi, abi kristieši, un tā mēs abi savu klasi ietekmējām un visu virzījām uz kristīgiem principiem. Mēs klasē bijām diezgan lielas autoritātes. Mums gan bija daudz diskusiju, bet nebija nicināšanas, nosodījuma. Varbūt kādi atsevišķi gadījumi, bet lielu pretestību, paldies Dievam, neesmu jutis.

Kā no eksaktām zinībām nonāci līdz kristīgai kalpošanai?

Biju plānojis studēt tālāk maģistrantūrā vadības zinības. Dokumentus iesniegt biju ieradies nedaudz par agru – gaidīdams paņēmu studiju ceļvedi un atklāju, ka izvēlētajā programmā mācības notiks piektdienas vakaros un sestdienās. Bet piektdienas vakaros man ir kalpošana baznīcā ar jauniešiem, bet sestdienās futbols. Esmu komandas kapteinis. Arī tā ir misija – jo visi pārējie dalībnieki ir nekristieši, un mums notiek arī Bībeles studijas. Sapratu, ka Dievs noteikti negrib, lai es atstāju šo kalpošanu. Kad izšķīros par Gregora skolu, es Dievam teicu: ja vien mācības netraucēs manu līdzšinējo kalpošanu... Apskatījis mācību plānu, sapratu, ka tas ir Dieva prāts un mans ceļš vedīs uz turieni. Svētā Gregora kristīgās kalpošanas skola ir LELB mācību iestāde, kurā sagatavo misionārus. Kad tur nokļuvu, bija pilnīgs miers; nekad mūžā nebiju izjutis tik fantastisku, tik neaprakstāmu sajūtu – ka beidzot eju pa to ceļu, ko Dievs man ir nolicis.

Kas šodien ir cilvēku vadzvaigzne pie Kristus?

Šodien mēs, kristieši, esam pilsēta kalnā. Kā Jēzus teica: jūs esat zemes sāls. Mēs, paši cilvēki, mēs katrs esam tā zvaigzne, kas norāda uz Jēzu. Gaisma, kas spīd cilvēkiem. Tādi kā ceļa virziena rādītāji, kas ne paši spīdam, bet atstarojam Viņa gaismu. Kā Jēzus saka, jūs esat zemes sāls, kas var sālīt zemi, jūs esat tas gaišums, kas norādīs uz Mani. Tā ir mūsu misija, ka izejam tautā, un mums tas jādara, lai cilvēki redz, kam mēs piederam. Mums, ikvienam kristietim, jābūt tam, kas ļaudīm norāda ceļu pie Kristus, kas dod liecību par Viņu. Bētlemes zvaigzne rādīja ceļu pie Jēzus toreiz, kristieši tagad.

Un tomēr, vai cilvēks, tavuprāt, pats dodas pie Jēzus vai Dievs viņu jau iepriekš ir izraudzījis un virza pie Sevis?

Skatoties Zvaigznes dienas kontekstā, tāds bija lielais Dieva glābšanas plāns – pieļaut ka Israēls atkrīt, lai pagāni tiktu pievesti ticībai. Un tad caur tiem Israēls atkal tiktu piepotēts pie dzīvības koka. Dievs to visu dara. Ir uzskats, ka Dievs izredz un virza cilvēku, bet es to saprotu tā – Dievs mūs visus mīl un savu mīlestību ir apliecinājis, sūtot pasaulē savu Dēlu Jēzu Kristu, ar to parādot, ka Viņš mūs visus aicina un ir izdarījis 99,9 procentus mūsu glābšanai. To pieņemt vai nepieņemt – tā ir mūsu daļa. Esmu dzirdējis tādu viedokli, ka cilvēkam nemaz nav iespējams pateikt jā Dievam, jo Dievs ir visu izdarījis mūsu labā, bet ir iespējams pateikt nē, jo ir atstāta izvēles iespēja. Tomēr gudrie, Jēzu zinot, pazaudēja Viņa zvaigzni, arī Marija un Jāzeps izbijās, uztraucās, redzēdami, ka Jēzus nav līdzās... Jautājums ir šāds: kurš īsti pazuda – cilvēki noklīda vai Jēzus? Gudrie pazaudēja zvaigzni, jo bija gājuši uz Jeruzālemi, un ieraudzīja to atkal, kad pēc tikšanās ar Hērodu devās uz Bētlemi. Arī vecāki gāja atpakaļ uz Templi un atrada Jēzu darbojamies sava Tēva lietās. Mēs varam aizgriezties projām no Viņa, bet Jēzus jau tāpēc ir nācis, lai atgrieztu cilvēkus pie sevis un glābtu pazudušos. Viņš gaida atgriežamies vai iet pakaļ katrai noklīdušai avij.

Ko šodienas cilvēkam vajadzētu dāvināt Jēzum? Reiz kādā baznīcā no silītes altāra priekšā pazudis Jēzus bērniņš un nav bijis nekur atrodams. Kas to varēja paņemt, kāpēc? Izrādījās, ka blakustelpā kāds puisītis ar elektrisko vilcienu vizina Jēzus figūriņu. Jo, lūk, viņš esot lūdzis, lai viņam uzdāvina elektrisko vilcieniņu un gribējis pateikties, pavizinot arī silē gulošo Jēzus bērniņu. Bet ja nopietni – vienīgā dāvana, ko varam sniegt Jēzum, ir pacelt savas pestīšanas biķeri – kā apliecinājumu, ka esam izglābti un nododam sevi Viņam. Tā ir labākā dāvana, lai piepildītos tas, kāpēc Viņš ir nācis pasaulē. Svarīgākais – liecināt par Viņu citiem.

Kāds būtu tavs vēlējums cilvēkiem Zvaigznes dienā?

Nestudēsim Bībeli kā rakstu mācītāji. Ja Bībeli varētu salīdzināt ar ēdienkarti dārgā restorānā, tad svarīgi to nestudēt stundām ilgi, bet rīkoties – pasūtīt un baudīt, nevis rēķināt, cik katrā ēdienā kaloriju vai apcerēt, cik reižu kartupelis pieminēts vienā lappusē. Neuztversim Bībeli teorētiski, bet pieņemsim Dieva patiesību, necenšoties to iespiest savas izpratnes kvadrātiņā. Ticībā paturēsim Dieva vārdus savās sirdīs. Arī tos, kurus šodien nespējam saprast, jo arī mums ir adresēts Bībelē rakstītais: ″Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.″ (Lk 2,51) Foto no A. Dekanta personīgā arhīva