"Bet Jēzus, to uzlūkodams, viņu iemīlēja." (Mk 10,21) Kad Jēzus mūs tā uzlūko, mēs tiekam pārveidoti. Viņa skatiens rada mūsos satriektu sirdi un novēršanos no visa cita, izņemot Viņu. Ielūkojoties sevī – kur tu sajutīsi sevī maigumu pret Dievu, tur Jēzus ir tevī ieskatījies, bet, kur esi ciets un sevi attaisno, tur esi vēl pārliecināts, ka citi par tevi ir sprieduši ačgārni. Bet tieši tajās jomās tava persona nav tikusi pārveidota Viņa skatienā.

Jēzus mīlestībā citas intereses zaudē savu pievilcību, izņemot vēlmi kļūt par Viņa mācekli. Bet bagātā jaunekļa biznesam Jēzus mīlestības skatiens radīja vislielāko bankrotu. Viņš nebija tam gatavs un sarūgtināts piedzīvoja garīgu bankrotu. "Pārdod visu.." – tas nozīmē atbrīvoties jeb nomirt visam, kas tev ir dārgs un traucē kalpot Jēzum.

".. tad tev būs manta debesīs.." (Mt 19,21) Visi grib būt bagāti uz zemes. Tā, vēloties sevi apliecināt, dzīves laiks un ēka tiek balstīta uz nīcīgo. Būt bagātam Debesīs nozīmē iegūt ticību, kas nav balstīta uz zeltu, bet kalta pārbaudījumos. Pārbaudījumos, kuros Dievs kļūst reāls, bet viss pārējais, lietas un cilvēki, – par ēnām, kas tevi vairs nespēj novirzīt no aicinājuma būt par mācekli. Par mācekli, caur kuru dedzinoša Dieva Gara gaisma ielauzīsies citu cilvēku sirdī. "Ja Es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka." (Jņ 15,22)
Šī gaisma radīs sajukumu neticīgo vecajā domāšanas veidā; sāpes, kur viss bija miris; elli, kur valdīja miers, – viss apslēptais tumsā nu gaismā sāks trīcēt un klabēt, un drebēt. Pat stabilākā nervu sistēma, prāta nejūtīgums, sirds cietība nespēs izturēt Dieva Vārda zobena pārbaudījumu. Neviens cits, tikai Svētais Gars spēs šo cīņu izturēt. Jo Viņam ir Dieva nodoms – uzlūkot, satricināt un pārveidot mīlestībā.

Mūsu Tēvs Debesīs, tavu bērnu prāti bieži ir nomākti, dzirdot sevī vienlaikus ticības apstiprinājumu un sirdsapziņas pārmetumus. Mēs esam pārliecināti, ka mūsos nav nekā, kas varētu piesaistīt tavu mīlestību, jo Tu esi svēts un taisns. Un tomēr Jēzū Kristū Tu esi mums apliecinājis savu nemainīgo mīlestību uz mums. Tava mīlestība ir nepelnīta, un mēs paši to nevaram izraisīt. Tu pats esi cēlonis mīlestībai, kas vērsta uz mums. Palīdzi mums ticēt tavas mīlestības spēkam, tad mūsu satrauktās sirdis kļūs mierīgas un nepaļausies uz to, kas mēs esam, bet uz to, ko Tu esi atklājis par Sevi. Āmen.

Kunga sūtītie

"Un dariet par mācekļiem visas tautas.." (Mt 28,19) Šis ir aicinājuma centrālais punkts, apmācīt ikvienu, necenšoties tos pievērst sev. Dieva kalpa prototips ir pats Dieva Dēls, un Viņš uz cilvēkiem nelūkojās pa atslēgas caurumu. Mūsu Kunga dienās bija daudz apcerīgu cilvēku. Viens no viņiem nāca pie Jēzus un vaicāja, ko viņam būs darīt, lai iegūtu mūžīgo dzīvību, un Jēzus izteiktie vārdi lika viņam doties prom ar sarūgtinātu un noskumušu sirdi.

Mūsu Kungs nekad nelūdza ubagu dāvanas, Viņš nekad neglaimoja, Viņš nekad necentās kādu ievilināt lamatās. Viņš vienkārši neliekuļoti stāstīja vissmagāk uztveramos vārdus, ko mirstīgo ausis jebkad bija dzirdējušas, un tad atstāja viņus vienus tos pārdomājam. Mūsu Kungam bija precīzi zināms, ka Viņa izteiktie vārdi tiks sadzirdēti un agrāk vai vēlāk nesīs augļus.

Šodien liels skaits harismātisku un sentimentālu iemeslu pamato Dieva kalpu iesniegumus misijas organizācijās. Neticīgo vajadzības aizstāj Jēzus Kristus aicinājumu un autoritāti. Vajadzība tiek interpretēta ar aicinājumu. Bet tā nav motivācija Jēzus Kristus mācekļiem. Mūsu Kungs nelika saviem mācekļiem sanākt kopā, izvēlēties no sava vidus kādus cilvēkus un tos izsūtīt darbā. Tomēr tieši tā dara daudzās vietās,  jo mēs piemērojam Jauno Derību, lai tā apstiprinātu mūsu pašu idejas un skatāmies uz Jēzu Kristu kā To, kas piedalās mūsu uzdevumu veikšanā. Bet Jaunās Derības koncepcija ir tāda, ka Jēzus Kristus ir absolūts Kungs pār saviem mācekļiem.

Māceklim ir jāadministrē izaugsme tiem ļaudīm, kas ir nogatavojušies praktiski apgūt tās atziņas, ar kurām viņš ir personīgi iepazinies. Jēzus Kristus ir pļaujas Kungs, un pļauja ir kritisks mirklis individuālā dzīvē, tā ienes grēka apziņu. Kad atnāk šis brīdis, Jēzus ir vienīgais šī stāvokļa tiesnesis. (..)

Vārdam ir jātiek sētam dzīvā satiksmē ar pļaujas Kungu, Vārds ir jāsēj ar Viņa pieskārienu, kas iegūstams vienatnē un lūgšanā, un Viņš pats noliks mums apkārt vajadzīgos cilvēkus – melnādainos un baltos, izglītotos un analfabētus, bagātus un nabagus. Viņi visi ir ap mums, gatavi nopļaušanai, bet vairākums no mums ir tā pārņemti ar savām idejām, ka mēs nenoprotam, ka viņi ir nolikti mūsu sirpim pa tvērienam, nogatavojušies novākšanai. Ja esam kopā ar Jēzu Kristu, Viņš mums norādīs uz tiem, kas ir gatavi novākšanai, arī uz tavu brāli tev blakus. Mēs esam aicināti mācīt, darīt par mācekļiem, spēt pārvaldīt Vārda izdalīšanu. (..)

Atslēga, kas Dieva kalpu dara sekmīgu, ir pilnīga Kunga Jēzus Kristus valdīšana viņā. Mums ir jānokļūst patiesā vienatnē ar Viņu, jābaro savas dvēseles ar Viņa Vārdu, un Viņš tad izgudros mūsu apstākļus un situācijas. "Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug." (Mt 6,28) Tās aug tur, kur tās noliktas, un arī mums jāaug, kur mūs noliek Dievs. Tā nav iešana savām kājām, bet gan dzīve īstās, vitālās attiecībās ar Jēzu Kristu. Dievs apgriezīs kājām gaisā mūsu stabilo, situēto dzīvi. Mazāk sāpīgi būs tad, ja nebūsim nekur piesaistījušies un atradīsimies kustībā. Kustībai ir jābūt no Dieva. Ir simts un viena lieta cilvēka dzīvē, ko mēs nespējam kontrolēt. Bet Jēzus saka: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes." Tad kāda gan jēga visām mūsu nopūtām un bēdām? "Tāpēc ejiet.." – "Ejiet iestiprināti Manī un apmāciet ikvienu, ko esmu nolicis jūsu ceļā; Es jums teikšu, kad viņi ir tam gatavi." Mums nāksies atzīt, ka nekad netiksim Viņa lietoti savos pašapzinīguma mirkļos; tas notiks tikai tajos visparastākajos dzīves mirkļos, kad dzīvosim vienkāršā ticībā un paļāvībā uz Viņu, tad Viņš izdalīs mums sava Vārda sakramentu.

Osvalds Čembers. "Lūk, Es jūs sūtu"