Dažkārt ir tik grūti vārdos ietērpt un izteikt kādas emocijas, ko izjūtam vai ko esam piedzīvojuši. Dažkārt sirds ir tik ļoti pateicības pilna, ka tā nonāk pretrunā pati ar sevi – vēlmē bezgalīgi pateikties tā salūst pret cilvēcīgu nevarēšanu sniegt pilnīgu un atbilstošu pateicību Dievam, savam Kungam. Dažkārt mūsos iemājo tāds debešķīgs prieks, kādu pasaule nevar sēt. Šajos "dažkārt" brīžos Dievs ir pavisam, pavisam tuvu sajūtams, sadzirdams. Ir tāda sajūta, it kā es peldētos Viņa žēlastības okeānā, manis nepelnītā, bet Viņa dāvinātā okeānā, ko visapkārt ietver nebeidzami mīlestības krasti.

Tādas ir arī Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētki. Tie ir svētki, kas ietver visus "dažkārt" vienā lielā, skaistā notikumā, kad tu, cilvēks, saproti, ka nemaz nespēj saprast, cik liels ir šis žēlastības un mīlestības okeāns.
Jauniešiem arī šogad bija iespēja sagaidīt Lieldienas baznīcā. Iespēja pēdējās trīs Klusās sestdienas stundas pavadīt pārdomu noskaņā, lūgšanās, dziesmās, Dieva Vārda lasījumos, lai ar lielu prieku un gavilēm sagaidītu jaunas dienas sākšanos, skandinot "Kristus ir augšāmcēlies!"

Klusajā laikā starp kopīgajiem lasījumiem, dziesmām un lūgšanām (īpaši jāatzīmē mūku dziedājumu lūgšana, ko visi kopīgi dziedājām, sasēdušies uz grīdas pie altāra; tādā veidā lūdzām pirmo reizi) tika dots laiks, lai pa diviem vai trim lūgtu, bet pēc tam varētu apmeklēt arī kādas no trim – Bībeles lasīšanas, diskusiju vai lūgšanu – telpām. Īsi pirms pusnakts, kad tika nolasīti lasījumi, kas ataino Kristus nāvi, rādīja īpaša, zaļojoša krusta attēlu. Bija klusums un laiks pārdomām.

Pēc gaišās, priekpilnās pusnakts, skanot G. F. Hendeļa "Alleluja" korim, arī paši slavējām Dievu, dziedādami Viņam dziesmas, kā arī klausījāmies Lieldienu Dieva Vārdā un mūsu mācītāja Ģirta uzrunā. Pēc tam daļa jauniešu varēja veikt svarīgo uzdevumu – nomainīt altārsegas un telpas dekorus. Tam sekoja jauka sadraudzība jauniešu telpās ar bagātīgi klātiem galdiem un, protams, arī nakts miers.

Liela pateicība Tēvam par visu, ko Viņš devis, kā Viņš par mums gādājis un gādā! Pateicība par to, ka drīkstam nākt Viņa namā, drīkstam baudīt Viņa tuvuma skaistumu un Debesu prieku. Un vislielākā pateicība, ko nemaz nav iespējams pienācīgi izteikt, – par Jēzus Kristus upuri un augšāmcelšanos!

Madara Jauģiete

Foto Madara Migale
Fotoparaksti: Vēl dažas korekcijas pēc altārsegu maiņas.