Viena no Mārtiņa Lutera lūgšanām izteikta ilgās: apskaidro savu Vārdu mūsu sirdīs, lai tajās tas atplaukst gaismā un karsti liesmo, lai tavs Vārds mūs mierina un iepriecina. 9. marta pievakarē Jēzus baznīcā organizētais Ne-parastais koncerts "Miers" sveču gaismiņās un fotoattēlu sērijā uz lielā ekrāna vēstīja un sagatavoja saņemt šo koncertu kā īpašu sadraudzību klusumā ar Kungu Viņa ciešanu laikā pirms Lieldienām. Vai pasaulē ir kaut kas tāds, kas būtu pelnījis uzticību? Tāda ir visai maz. Lai arī acu priekšā vai atmiņās izceļam sev fantastiskas dabas ainavas un mirkļu idilles, kā cilvēki taču jūtam, ka nedzīvojam dabā, bet gan vēsturē. Tagadējā izpratnē cilvēka vērtības vēsturi ir aizsācis Kristus, un šīs vēstures pamatojums ir Evaņģēlijs. Labo Vēsti, ka īstais miers nav dots lauku klusumā vai nakts melnumā, bet mierā ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, sirds pazemībā uzsvēra šī koncerta dalībnieki –  muzicējot, citējot Bībeles pantus, lasot Māras Zviedres un Esteres Rožkalnes dzejoļus un skaņdarbu laikā ļaujot vērot Edgara Jēgera fotografētos dabasskatus.
Vijolniece Madara Jauģiete, pulcinot kopā mūziķus no vairākām draudzēm un uzaicinot piedalīties arī Jēzus draudzes jauniešu kori, bija izveidojusi programmu, kas ikvienu klausītāju skāra sirsnībā un ielīksmoja dziļākās dvēseles stīgas, kam vārdi nemaz netiek klāt. Īpašs miera sveiciens Vitai Kalnciemai, kura muzicēja augšā pie ērģelēm un diskrēti paguva pievienoties mūziķiem arī lejā, altāra priekšā pie klavierēm. Un paldies mūziķiem, kas Ne-parastajā koncertā bija iestudējuši gan klasiķus – J. S. Bahu, S. Rahmaņinovu, A. Borodinu un O. Mesiānu, gan mūsdienu latviešu autorus – D. Molviku, E. Vecumnieci un A. Ozolu. Ieguvējs bija katrs, kurš piedalījās šai koncertā. Helēna Dekante pēc dzirdētā koncerta atklāja šādu definīciju: "Miers – tā ir mīlestība un prieks, lēna Dieva balss, kas runā uz tevi, kas pārsteidz tevi ar savu klātbūtni pēc vētras un zemestrīces."

Zane Prēdele

Foto Edgars Jēgers