"Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." (Ef 6,12)
Mīļie draugi, mums pieder laba un priecīga vēsts, proti, ka ar Kristus krusta nāvi un Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem ir iegūta pilnīga un mūžīga uzvara pār velnu un tumsas pasauli.
Tomēr, lai arī velns to zina, ka viņš ir zaudētājs uz mūžīgiem laikiem, viņš arvien vēl dara savu postošo darbu. Tikai tad, kad Kristus atnāks savā otrajā atnākšanā, velnam tiks atņemtas jebkādas darbošanās iespējas. Tieši tādēļ, ka tumsas vara arvien vēl ir ļoti aktīva pasaulē, mums ir dots atgādinājums būt piesardzīgiem un garīgi modriem.
Apustulis Pēteris rūpēs par garīgo labklājību brīdina kristiešus: "Esiet skaidrā prātā, esiet modri! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā.." (1Pēt 5,8–9)
Mēs ilgojamies pēc tāda laika, kurā varētu sacīt: tagad varu atslābināties, beidzot visas cīņas ir galā, tagad varu baudīt mūžīgas uzvaras saldos augļus. Patiesi tāda diena arī reiz būs. Kristus nāks, lai ņemtu mūs pie Sevis. Mēs būsim kopā ar Viņu mūžīgi. Tanī dienā visas cīņas būs galā.
Bet tagad? Tagad mums arvien vēl jāstāv sardzē un jābūt vienmēr sagatavotiem cīņai.
Patiesībā mums jābūt ļoti modriem, jo tumsas pasaule nemitīgi kaļ plānus, kā varētu mums tuvoties, lai mūs pārvarētu. Mums jābūt īpaši modriem arī tādēļ, ka Bībelē sacīts – velnam nav vairs daudz laika atlicis, un tieši tādēļ viņš savu darbu darīs īpaši intensīvi. Mums jābūt īpaši modriem un garīgi redzīgiem, jo velns gandrīz nekad netuvojas savā īstajā – dēmoniskajā izskatā. Visbiežāk viņš nāk ietērpies veidolos, formās, personās, kas šķiet visai pievilcīgas. Bībele teic, ka viņš nāk kā gaišuma apmirdzēts eņģelis. Kādēļ? Tādēļ, ka tas ir visvieglākais veids, kā pievilt visus tos, kuru garīgā ticības redze ir aizmiglota. Velna un ļauno garu tuvošanos nevar tā viegli un ātri pazīt. Tādēļ arī apustulis Pāvils raksta: ".. ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā." (Ef 6,12) Mums jāzina, ka aiz ārēji šķietami nevainīga veidola slēpjas tumsības varas un spēki, kuru tvēriens ir iespaidīgs un varens. Ar šiem spēkiem nonākot saskarē, mūsu cerība un uzvara ir vienīgi Kristus un neviens cits. Ar Kristu mēs esam līdzi paņemti Viņa uzvarā. Tikai, esot kopā ar Jēzu, mūsu sirds ir droša un bez bailēm. Mēs varam kopā ar Mārtiņu Luteru sacīt: "Lai būtu velnu diez kāds bars, Kas mūs grib aprīt kāri, Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai pāri, Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs. Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!"
Vajadzīgs tikai viens vārdiņš, lai gūtu uzvaru pār tumsas varām. Šis vārdiņš ir – ticība. Tava ticība Kristum kā velna un elles uzvarētājam.
Arī nākotnē mums nāksies pieredzēt garīgu cīņu karstumu. Mūsu sirds ir mierpilna un droša, jo Jēzus sacītais apsolījums ir drošs: "Redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." Mums ir dota žēlastība kļūt stipriem "savā Kungā un Viņa varenajā spēkā" (Ef 6,10), kā to raksta apustulis Pāvils.
Un tad, kad mēs svinēsim uzvaras, un tādas mēs katrā ziņā svinēsim, mēs nesacīsim, ka ar savu spēku vai gudrību esam to panākuši. Mēs sacīsim: izdošanās un uzvara ir Kristus dota dāvana. Pateicība un gods pieder Viņam. Mēs bijām tikai savā vietā. Apbruņojums cīņai bija no Viņa. Mēs darījām tikai to, uz ko Kristus mūs aicināja.
No sirds novēlu visiem drosmi ticībā un izturību, cīņas laikus piedzīvojot.
Sirsnībā, mācītājs Erberts Bikše
|
