Svētdiena, 29. jūlijs
Iebraucot atpūtas vietā "Mežrozes", uzreiz jau bija nojaušams – nometne būs lieliska. Priekšā vesela nedēļa, ko varēsim pavadīt skaistā vietā mīļās Jēzus draudzes kopībā.
Pirmais vakars – laiks, kad jāaprod ar jaunajām "mājām" un nometnes kārtību. Turklāt pirmais vakars vēl pamanījās mūs apsveikt ar lietusgāzi, pēc kuras vakarīgās debesis pamazām sāka skaidroties, atklājot augošu Mēnesi. Ar to kopā arī mēs augām nometnes garumā. Garīgi.
Pirmdiena, 30. jūlijs
"Padod tālāk piedošanu!" – vadlīnija pirmajai dienai. Bībeles stundā apskatījām Rakstu vietu no Mateja evaņģēlija 18. nodaļas 21. līdz 35. pantam. Jēzus māca mūs piedot savam brālim. Piedot bezgalīgi. Jo kas gan ir cilvēka parāds cilvēkam, salīdzinot ar cilvēka parādu Dievam? Un, ja pats Dievs manu parādu ir atlaidis, grēku izpircis ar sava Dēla asinīm, lai es varētu iemantot mūžīgo dzīvību, kā gan es drīkstētu nepiedot savam brālim? Radās jautājums arī par to, kas tad īsti ir piedošana. Vai aizmiršana? Tomēr ne. Piedot nozīmē neatriebt, nepieminēt ar ļaunu un nolikt to visu Dieva priekšā. Jo mums ir piedots daudz, daudz vairāk.
"Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem." (Mt 6,12)
Otrdiena, 31. jūlijs
Otrās dienas tēma bija "Padod tālāk Dieva dotās dāvanas!" Šīs dienas gājumā apzinājāmies, ka Dievs pilnīgi visiem cilvēkiem ir devis kādas dāvanas – talantus, katram dots pēc viņa spējām. Līdzība par trim kalpiem (Mt 25,14–29) bija mudinājums lietot sev uzticētos talantus (vai talantu) un darboties, jo uz to mūs Dievs aicinājis. Bībeles stundas grupā viens par otru uz lapiņas uzrakstīja, kādas jomas, viņaprāt, labi padodas otram cilvēkam. Kādam tas noteikti palīdzēja saskatīt, kurā virzienā meklējams viņa talants. Jo, pirms sāk darboties, ir nepieciešams vismaz nojaust, ar ko jārīkojas, kas jāattīsta. Bet, jo vairāk darbosimies ar saviem talantiem, jo vairāk Dievs mums dos.
"Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība.." (Mt 25,29a)
Trešdiena, 1. augusts
Trešā diena, kā jau nometnēs ierasts, bija ekskursijas diena. Šoreiz dalījāmies divās grupās. Jaunākie un tie, kas vēlējās mierīgāku ekskursiju, devās uz zemnieku saimniecību "Zaķīši", kur bija iespēja apskatīt dažādu šķirņu trušus, kā arī citus saimniecības iemītniekus.
Pārējie nometnes dalībnieki devās pārgājienā uz Līču–Laņģu klintīm pa meža takām, ceļā sastopoties gan ar slidenu mālzemi, gan brikšņiem, gan meža upītēm, kuras nācās šķērsot ar lēcienu un dažkārt otra palīdzību.
Tas bija kā labs vingrinājums praktiski īstenot dienas tēmu – "Padod tālāk laipnību!" Katram ekskursantam bija trīs uzlīmītes, dienas gājumā vajadzēja vienu uzlīmēt uz rokas tam, kurš parādījis laipnību. Tā nu laipnība, Svētā Gara auglis, tika ietērpta redzamā veidolā un bija uz daudzu nometnes dalībnieku rokām.
Vēlāk pēcpusdienā devāmies uz Cēsīm, kur Sv. Jāņa baznīcā notika kopīgs pasākums ar Cēsu un Cēsu rajona svētdienasskolu bērniem – leļļu teātra izrāde "Dievs un es – mēs esam draugi".
Jāteic, ka šajā dienā īpaši izjutām Dieva laipnību un žēlastību, jo Viņš dāvāja tik labu laiku. Lietus, kas nebija taupījies iepriekšējās dienas, nelija ne ekskursiju laikā, ne tad, kad bijām Cēsīs, bet pat spīdēja saulīte, kopš svētdienas neredzēta. Varena lietus šalts nogāza vienīgi tad, kad pusdienlaikā ieradāmies nometnes vietā. Kā atgādinājums, ka žēlastība un Dieva laipnība nebeidz līt.
Ceturtdiena, 2. augusts
Laiks nometnēs parasti rit pavisam citādi nekā ikdienā (visbiežāk – lēnāk), arī šoreiz. Tādēļ ceturtā diena bija ar pilnības jausmu – tik daudz kas jau piedzīvots, sajūta tāda, it kā mēs kopā vismaz nedēļu būtu dzīvojuši, tomēr ne. Turklāt vēl priekšā ir dienas, kuras varēsim pavadīt sadraudzībā, klausoties un mācoties Dieva Vārdu. Ceturtdienas tēma – "Padod tālāk labu darbu!" Bībeles stundā aplūkotā Rakstu vieta bija 1Ķēn17,8–16. Meklējām tajā paralēles ar savu dzīvi. Secinājums – Dievs svētī tos, kas dalās ar citiem. "Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk." (Ebr 13,16)
Piektdiena, 3. augusts
"Padod tālāk liecību par Jēzu!" – tā skanēja piektās dienas tēma. Lūkojoties Jņ 1,35–49, ieraudzījām, kādā veidā Dievs pasaulē turpina iegūt savus bērnus – ar cilvēku liecību par Jēzu. Vispirms Jēzus pats kā liecība, tad – Jēzus mācekļi, kas gāja un sludināja par Viņu, liecināja par piedzīvoto. Mūsdienās tie esam mēs, kuriem jāturpina iesāktais – liecināt un aicināt citus nākt un pašiem pārbaudīt, kas ir patiesība.
Īpašs bija šīs dienas vakars, kad pēc pāris dzirdētām liecībām visi, kuri vēlējās un vēl nebija spēruši izšķirīgo soli, tika aicināti iznākt priekšā, lai apliecinātu izvēli nodot savu sirdi Jēzum un sekot Viņam. Kuplais skaits bērnu, jauniešu un pieaugušo, kas izšķīrās par Jēzu, bija liecība visiem, ka Dievs ir līdzās un Viņa mīlestībai nav robežu. Svētais Gars bija aizskāris ikvienu sirdi, un gandrīz sataustāms bija Tā tuvums.
"Jēzus saka viņam: "Seko Man!"" (Jņ 1,43)
Sestdiena, 4. augusts
Diena, kas sākās ar rosību un gatavošanos. Gatavošanos noslēguma svētkiem. Tie tiešām bija svētki – divu stundu garumā apkopots būtiskākais no nedēļā piedzīvotā. Visi iekāpām "lidmašīnā", noskatījāmies drošības instrukciju stjuaršu demonstrējumā, piesprādzējāmies, savienojot elkoņus ar blakus sēdošajiem, un devāmies ceļojumā. Apceļojot dažādas pasaules malas, redzējām interešu grupu paveikto, vēlreiz atskatījāmies uz dienu tēmām un dziedājām nometnes iemīļotākās dziesmas. Kad atkal nosēdāmies Cēsu rajona lidlaukā "Mežrozes", bija klāt jau vakars, kas, protams, netika atstāts bez iespējām darīt ko interesantu.
Svētdiena, 5. augusts
Rīta dievkalpojums turpat, "Mežrožu" lielajā teltī. To siltumu nevar aprakstīt, to mīlestību nevar izstāstīt, to kopības sajūtu nevar parādīt – to var tikai sajust. Svētais Gars kā visaptverošs plīvurs mūs ietvēra Mīlestības apskāvienā visas nometnes garumā… Un svētdienas dievkalpojumā radās jo īpaša atskārsme – cik ļoti daudz mums dots, cik ļoti mīlēti esam. Tas viss no Dieva žēlastības.
Un sirds pielīst pilna līdz malām un līst pāri…
Paldies! Madara Jauģiete
|
