"Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. ..ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem.." (Mr 16,15; 5,19)

Mīļie draugi, pirms Jēzus devās uz Debesīm, Viņš saviem mācekļiem deva uzdevumu: "Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis." (Mt 28,19,20) Ar šiem vārdiem Jēzus it kā vēlas sacīt: jūs esat bagātīgi saņēmuši svētības no Dieva, kas izglābj mūžīgai dzīvībai. Dodiet jūs šos dārgumus tālāk visiem tiem, kas tos vēl nav iepazinuši. Kristīga cilvēka dzīve vienmēr ir bijusi Dieva doto svētību, talantu un dāvanu tālākdošanas dzīve.
Lasot Bībeli, mēs skaidri saprotam, ka esam aicināti sniegt tālāk citiem Evaņģēliju par Kristu, arī svētību atnesošus vārdus un darbus. Apustulis Pēteris ļoti skaidri uz to norāda: "Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu." (1Pēt 4,10,11) Dievs mums katram ir devis kādas spējas, kādus talantus, lai mēs tos izmantotu citu labā. Nav neviena, kas varētu sacīt: man nav nekādu talantu un dāvanu. Līdzībā par talantiem Jēzus teic, ka nama kungs deva talantus visiem saviem kalpiem, katram pēc viņa spējām. Dievs neprasa no mums vairāk, nekā mēs spējam. Bet Viņš arī norāda, ka lielas bēdas ir tad, ja kāds viņam dotos talantus nelieto. Tāda cilvēka dzīve nepagodina Radītāju, nedz arī atnes ieguvumu līdzcilvēkiem.

Mēs visi to zinām, ka tikai tālāk dota svētība vairojas. Uzskatāms piemērs Bībelē ir piecu tūkstošu cilvēku paēdināšana. Tur bija tikai piecas maizes un divas zivis, taču Jēzus sacīja saviem mācekļiem: dodiet jūs šiem ļaudīm ēst. Izklausās absurdi. Bet Jēzus ņēma šīs dažas maizes un pāris zivis, teica pateicības lūgšanu un deva mācekļiem, lai viņi dala tālāk ļaudīm. No mācekļiem nekas vairāk netika sagaidīts kā vien dot tālāk to, ko Jēzus ir devis. Arī no mums bieži vien nekas vairāk netiek prasīts kā vien dot tālāk dāvanas, ko Dievs mums ir devis. Kad to darām, piedzīvojam, ka svētības vairojas. Citi ir bagātīgi svētīti, un mums pašiem nekā nav pietrūcis.

Vislielākais dārgums, ko mums jāmācās dot tālāk, ir Bībeles vēsts – Evaņģēlijs. Kādu dienu viss cits zudīs. Paliks tikai cilvēki, vai nu izglābti, vai pazuduši Mūžībai. Un izglābšana nāk ar ticību Evaņģēlijam par Jēzu, ar ticību Jēzum. Tieši tādēļ mums jālūdz gudrība no Dieva, lai spējam Evaņģēliju sludināt mūsu laika cilvēkiem viņiem saprotamā veidā. Mums nav jādodas tālos pasaules ceļos, lai šo aicinājumu veiktu. Ticu, ka Dievs vēlas, lai esam Kristus liecinieki vispirms savā ģimenē, radu lokā, darba vietā, skolā. Ja to spēsim, tad ar to vien jau būsim paveikuši daudz.

Vai citiem pastāstīt par Jēzu ir grūti? Nav grūti, ja pats Viņu esi iepazinis un ja ik dienas ej ar Viņu. Par to, cik vienkārši ir iespējams pastāstīt citiem par Jēzu, mums vēsta Jāņa evaņģēlija pirmajā nodaļā rakstītais. Tur stāstīts, kā pirmie mācekļi sastapās ar Jēzu un cik vienkārši, bet reizē pārliecinoši viņi pastāstīja par to saviem draugiem. Iesaku šo nodaļu pārlasīt. Tajā atradīsim iedrošinājumu teikt tālāk vēsti par Dievu.

Dievs mums ir devis tik daudz. Neaizmirsīsim ar Viņa dotajām dāvanām kalpot arī citiem!

Sirsnībā – draudzes mācītājs Erberts Bikše