″Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." (Mt 6,16–18)
Kā trešais no dievbijības darbiem – pēc mīlestības dāvanām un lūgšanas – seko gavēšana. Arī šajā gadījumā tiek nosodīta izrādīšanās ļaudīs, šai darbībai nav jānotiek publiski. Alga nepastāv sabiedriskajā atzinībā, bet gan nāk no Tēva. Izšķiroša ir sadraudzība ar Dievu un orientācija uz Viņa tiesu.
Gavēšana ir pašsaprotama prakse arī Dieva tautai ar noteiktu kopīgā gavēņa kārtību (3Moz 16,29; 23,27 u.t.) salīdzināšanas dienā vai grēku nožēlas dienās (Jon 3,5 u. t.; Jl 1,14 u. t.; 2,12 u. t.), bet tas pieder arī pie ģimenes un privātās dzīves kārtības kā gavēšana divas reizes nedēļā (sal. Lk 18,12), arī sēru gadījumā vai nožēlojot grēkus (2Sam 12,16–20). Kristus gavē tuksnesī četrdesmit dienas un četrdesmit naktis (Mt 4,1), tāpat kā Mozus, kad viņš no Dieva saņem baušļu plāksnes (2Moz 34,28; 5Moz 9,9). Bet tam, ka Jēzus mācekļi negavē, radot neizpratni apkārtējos, ir saprotams iemesls – runājot līdzībā, viņi dzīvo laikā, kad jāpriecājas par to, ka klāt ir līgavainis (pēc Mt 9,14–15; Mk 2,18–20; Lk 5,33–35). ″Bet nāks dienas, kad viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs." (Mt 9,15)
Agrīnās kristietības draudze pēc vecās baznīcas kārtības noteikumiem, kas aprakstīti ″Didahē" (″Divpadsmit apustuļu mācībā" 8,1), sekojot jūdu paraugam, gavēja trešdienās un piektdienās. Arī reformācija nekādā gadījumā gavēšanu nav atcēlusi (sal. Augsburgas ticības apliecība, 26). Par sagatavošanos Vakarēdiena saņemšanai Mazajā katehismā sacīts: ″Gavēt un miesīgi sagatavoties ir gan smalka ārējas disciplīnas ievērošana; bet (tam) cienīgs un pa īstam sagatavots ir tas, kuram piemīt ticība šiem vārdiem.." Vispārējā kristīgā dzīves veida formu sabrukumā šis tas var būt piemirsts. Taču saglabājies ir tas, ka gavēts tiek tāpēc, ka nav nekā vai ir pārāk daudz ko ēst. .. atteikšanās no ēdieniem un baudvielām, kā arī fiziski vingrinājumi vairāk ir līdzeklis sevis apliecināšanai un sava ″imidža" uzturēšanai, ja runa ir par izskatu un cieņu citu acīs.
Patiesas gavēšanas mērķis ir atbrīvoties no miesīgo vajadzību kundzības. (..) Ļaužu acīm slēptā kristīgā dzīve tiek atsegta Dieva priekšā. Mēs stāvam Dieva vaiga priekšā, pakļauti Viņa spriedumam mūžīgās patiesības gaismā.
Mīlestības dāvanas kā kalpošana tuvākajam, lūgšana kā Tēva uzrunāšana pēc Dieva vārdiem un gavēšana kā atbrīvošanās no miesīgo vajadzību kundzības ir gan dažādas pēc savas formas un norises. Bet kā dievbijības un taisnīguma īstenošana darbībā tās saderas kopā, tāpēc ka mēs ar tām visām stāvam Dieva vaiga priekšā. Tādējādi sadraudzībā ar Dievu Kunga Vārda iedarbības dēļ mūsos notiek atraisīšanās no paša es.
Reinhards Slenska ″Jēzus Kalna sprediķis"
------------------------------------------------------
Lūgšana
Kungs, Tu gribi, lai mēs kalpojam savam tuvākajam ar mīlestības dāvanām, lai mēs Tevi piesaucam lūgšanā un lai mēs gavējot pārbaudām, vai mēs šīs pasaules labumos un savas miesas vajadzībās nepazaudējam sevi un neaizmirstam Tevi. Mēs Tevi lūdzam: modini mūsu ticības paklausību un atjauno mūs ar savu vārdu visā, kas mēs esam un ko darām.
R. Slenska |
