Mēs zinām, ka mums ir brīnišķīga svētdienasskola, un arī bērni to lieliski zina. Tomēr jauki ir satikt arī citus bērnus, kas mācās Dieva Vārdu, – un tie nebūt nav tālu jāmeklē. Mūsu svētdienasskolas bērnu korītis svētdien, 22. maijā, viesojās Rīgas Jaunās Sv. Ģertrūdes draudzes svētdienasskolā, priecēja draudzi ar dziesmām un sastapa citus bērnus. Izrādās, ka divas luterāņu draudzes vienā pilsētā nebūt nav vienādas kā divas ūdens piles, taču bērni, manuprāt, tur ir tikpat dažādi, interesanti, kustīgi, draudzīgi, palaidnīgi, mīlīgi un zinātkāri kā Jēzus draudzē.
Daudzi lasītāji jau būs pamanījuši, ka mūsu draudzi ar Rīgas Jauno Sv. Ģertrūdes draudzi saista vairāki cilvēki. Mūsu draudzes ambulances darbinieces Ilzes Kolmas vīrs ir šīs draudzes mūzikas dzīves vadītājs, bet mūsu bērnu korīša vadītāja Ilze Hendriksone tur vada svētdienas skolas darbu.
Ģertrūdieši mūs uzņēma ar prieku un atsaucību. Jau pirms dievkalpojuma kāda kundze brīnījās, cik šodien dievkalpojumā daudz bērnu, un priecājās, ka Dieva Vārds dzīvo un aug jaunajā paaudzē. Dievkalpojuma sākumā šajā draudzē vienmēr ir bērnu svētbrīdis, kurā mācītājs pie altāra sapulcētajiem bērniem nolasa īsu uzrunu un tos svētī. Šoreiz mācītājs Jānis Ginters stāstīja bērniem par prieku. Gavēnis pirms Lieldienām ilgst 40 dienas, un arī Lieldienas mēs svinam 40 dienas, un viss šis laiks ir veltīts lielajam priekam par augšāmcelšanos. Kāpēc mēs nākam uz baznīcu? Mēs nākam priecāties!
Šo vēsti abu draudžu bērni saklausīja ļoti labi. Kad sākās svētdienasskolas nodarbība, kļuva skaidrs, ka priecāšanos viņi sapratuši burtiski, un bija ļoti grūti saglabāt klusumu šajā teju trīsdesmit bērnu lielajā grupā. Bērni aizgūtnēm baudīja sadraudzības prieku. Tā kā šī nebija gluži parasta nodarbība un arī skolotāja Ilze bija tikai viena, viņi nespēja nosēdēt rātni un paklausīgi, nespēja sagaidīt savu kārtu un visi reizē piedāvāja savas atbildes uz skolotājas jautājumiem. Ar īstu aizrautību visi vēlējās nokļūt pie Dieva pa tiltu, ko Jēzus uzcēlis pāri grēku un elles bezdibenim.
Mūsu bērnu korītis kalpoja ar vairākām dziesmām dievkalpojuma laikā, ar bērnu balsīm ienesot dzīvespriecīgu gaisotni dievkalpojumā. Lai gan nebijām daudz, savu svētdienasskolu pārstāvējām godam. Dievkalpojuma sākumā ar dziesmu atgādinājām – ir jākļūst kā bērnam, lai iemantotu Debesu Valstību. Slavas un pateicības dziesmas pirms sprediķa un Vakarēdiena laikā vēstīja par Lieldienu prieku, Dieva dāvanām – mieru, prieku, sauli un gaisu, draugiem – un VIņa vadību. Dievkalpojuma beigās kopā ar Jaunās Sv. Ģertrūdes draudzes svētdienasskolas bērniem iepriecinājām klātesošos ar dziesmu par Dieva brīnišķīgo mīlestību.
Anda Miķelsone |
