Patvērums ir vieta, kur cilvēks ir pasargāts no briesmām, arī jumts virs galvas, siltums, uzturs, apģērbs, viss, kas nepieciešams cilvēka eksistencei un veciem cilvēkiem, arī aprūpe. Patvērums ir vieta, kur paglābties no pasaules ļaunuma, kas virmo visapkārt. Jēzus draudzes pansionāta iemītnieces ir pasargātas, jo šeit atšķirībā no citiem pansionātiem ir arī garīgā aprūpe. Pansionātā valda kristietības gars un cilvēks sava mūža pēdējā posmā tiek sagatavots mūžības ceļam.
Pansionātā esam sešas māmuļas. Katrai ir sava istabiņa, kā nemēdz būt citos pansionātos. Mēs esam dažādas, katrai savs raksturs, savs dzīves gājums, bet visas mūs vieno ticība Dievam. Šī vienotība izpaužas kopīgās lūgšanās. Katra diena sākas ar rīta lūgšanu un pateicību par aizvadīto nakti. Rīta lūgšanas vada saimnieces Maiga un Dzintra. Ik dienas pēc pusdienām tiek lasītas un kopīgi pārspriestas dažas nodaļas no kādas Bībeles grāmatas. Šīs nodarbības padziļina mūsu zināšanas un palīdz izprast Svētos Rakstus, kā arī veido sadraudzību.
Var teikt, ka mūsu devīze sadzīvē ir apdomāt katru vārdu, neapvainot otru cilvēku un ievērot Pāvila teikto: "Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā." (Rm 12,10) Garīgo gaisotni vēl pastiprina svētbrīži, kurus piektdienās vada Līvija un Jolanta. Vienreiz mēnesī pie mums viesojas mūsu draudzes mācītājs E. Bikše. Šajās reizēs mūsu namā tiek svinēti dievkalpojumi ar Svēto Vakarēdienu. Par muzikālo pavadījumu vienmēr parūpējas mūsu mīļā draudzes ērģelniece Vita Kalnciema.
Pansionātā strādā draudzes māsas, kuras gādā par ēdienu, tīrību un rūpējas par mūsu naktsmieru. Šī kalpošana prasa iejūtību, iecietību – ne katrs to spēj, tā ir Dieva dāvana.
Diakonijā kalpo arī mediķi, kuri ar lielu uzmanību un iejūtību uzklausa katra slimnieka sūdzības. Īpaša uzmanība un laiks tiek veltīts arī pansionāta māsām.
Pansionātā dzīve nav monotona, tiek atzīmētas dzimšanas un vārda dienas un īpaša vērība tiek pievērsta visiem Baznīcas svētkiem. Svētkos ar lielu mīlestību tiekam sveiktas un arī apdāvinātas.
Vasaras mēnešos parasti dodamies divos izbraukumos. Laimonis mums palīdz iekāpt busiņā – un ar Dieva palīgu Līvijas vadībā dodamies ceļā. Katru vasaru dodamies uz Ogri pie māsas Maigas, kur esam mīļi uzņemtas viņas mājā. Ciemošanās notiek dārzā. Pēdējās divas vasaras ciemojāmies pie Ingas Čakstiņas Jūrmalā, kur tikām mīļi sagaidītas un uzņemtas. Šie vienas dienas izbraukumi ir jaukas pārmaiņas parastajā dzīves ritmā.
Pie mūsu mājas (Dzirnavu ielā 118) ir mazs dārziņš ar spēļu laukumu bērniem. Visapkārt šeit ir veci, lieli koki, tie nedaudz aiztur izplūdes gāzes un troksni, kas nāk no apkārtējām ielām. Koki ir skaistums un vērtība, it sevišķi pilsētā. Vasarā mēs varam pasēdēt dārziņā, priecāties par puķēm, patērzēt un vērot bērnu rotaļas.
Manā iztēlē šai mājai piemīt gaiša krāsa, ko arī esmu dzirdējusi no daudziem mūsu nama viesiem. Pārnākot no savas kalpošanas, tuvojoties mājai, jūtu vienmēr siltumu, jo zinu, ka esmu gaidīta. Tā ir liela Dieva žēlastība, ka esmu nokļuvusi tieši Jēzus draudzes pansionātā. Arī citu draudžu locekļi izsaka vēlēšanos šeit nokļūt, par to liecina viņu lūgumi.
Jāpateicas draudzes vadībai, ka tiek atrasta iespēja segt izdevumus, kas ir saistīti ar telpu uzturēšanu un pansionāta pastāvēšanu.
Bet visu pamatu pamatā ir "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, kur bēdās varam tverties".
Ar cieņu, Māra Ozoliņa |
