Laima Stepanoviča, galvenā grāmatvede

Jā, noteikti! Izjūtu Dievu kā visa radītāju un devēju. Slavēju Dievu par to, ka Viņš mūs ir radījis un mīl! Slavēju par to, ka nodevis nāvē par mums savu vienīgo Dēlu Jēzu Kristu. Nav iespējams neslavēt, redzot kalnus, mežus, pļavas... Viss ir Viņa nopelns. Lai slavēts Dievs!

Irma Prokošjeva, pensionāre

Jā! Viņš taču ir galvenais, mēs esam šīs zemes puteklīši Viņa priekšā. Dievs visu dod, audzē... Viņš visu ir radījis – Zemi, ūdeni, cilvēkus. Dievs ir viss!

Laima Mangulsone, studente

Neapšaubāmi! Par visu! Līdzko pamostos – par jaunu dienu. Pirms priekšā stāvošām grūtībām parasti esmu nevis lūgšanā, bet gan slavēju Dievu, jo tas apvieno gan lūgšanu, gan pagodināšanu! Arī pirms prieka pilniem notikumiem un brīvajos brīžos slavēju, tas ir piepildīts un svētīgs laiks.

Jānis Barons, skolēns

Es Dievu slavēju visvairāk tad, kad pašam sirdī ir prieks un īpaša pateicība Dievam par Viņa darbiem manā dzīvē. Viņš to ir pelnījis, ka mēs Viņu slavējam.

Lilija Reijere, pensionāre

Jā! Es Viņu mīlu no visas sirds, Viņš ir mans Glābējs un Pestītājs! Viņš ir visu radījis, viss pieder Viņam! Viņš ir tas, kam varam uzticēties un uz ko paļauties! Viņa dēļ esam šeit un varam Viņam pateikties par to. Esmu laimīga!

Elīna Tauriņa, studente

Manā dzīvē Dievs ir darījis tik daudz brīnišķīgu lietu, par kurām Viņam varu pateikties un Viņu slavēt. Par katru uzklausīto lūgšanu, pārbaudījumiem (kas mani ir stiprinājuši), pasargāšanu, par Viņa radīto prieku un mīlestību. Slavēju par to, ka Dievs man ir dāvājis ticību Viņam, jo ne katram tā ir. Parasti Tēti slavēju lūgšanās, bet, manuprāt, jauki ir, ka varam slavēšanu arī izdziedāt dziesmās.

Intervēja Elizabete Zīlišķe