Pirmā māmiņu grupa pārrunāja tēmu no grāmatas "Vēstules no skeptiķa": vai Dievs ir visvarens vai arī mēs varam kaut ko ietekmēt? Kāda nozīme ir lūgšanai, ja viss notiek pēc Dieva prāta? Mūsu viesis bija mācītājs Aldis Pavlovičs no Neretas.
Vai Dievs ir visvarens? Viennozīmīgi – jā. Dievs ir Dievs tāpēc, ka Viņš ir absolūti labs un varens. Kāpēc Viņš pieļauj negadījumus un ļaunumu? Dievs ir radījis cilvēku, kas spēj no brīvas gribas mīlēt un arī nīst, izvēlēties labu un ļaunu. Šai rīcībai ir labas vai sliktas sekas. Ja iedzēris autovadītājs notriec meitenīti, tad šajā nāvē ir vainīgs autovadītājs, nevis Dievs. Visticamāk, Dieva prāts bija, lai šī meitenīte nodzīvo līdz 90 gadiem. Dievam noteikti sāp ne mazāk kā mātei, kas apglabā savus bērnus. Šajā pasaulē bez Dieva darbojas arī cilvēki un ļaunais – tādēļ jābūt ļoti uzmanīgiem katrā notikumā vainot Dievu. Protams, iespējams, kāda cilvēka nāve pasargā viņu no varbūtēja nākotnes posta, taču vai mēs to varam zināt un apgalvot? Atbildēt satriektajam traģēdijas upurim vai radiniekam: tā bija Dieva griba, – neko nelīdz, bet grauj šī cilvēka vēlmi kaut ko uzzināt par šādu Dievu. Cilvēks redz pretrunu, un dialogs neveidojas.
Kādreiz Dievs pasargā, dažreiz notiek brīnums. Cilvēki jautā: kāpēc Viņš vienreiz iejaucas, bet manā gadījumā ne? Jāapzinās, ka 100% brīnuma vairs nenozīmēs brīnumu. Ja Dievs iejauktos pilnīgi vienmēr, pasaule būtu savādāka, cilvēks nevarētu izvēlēties ļaunu un ļaunais būtu saistīts. Šī pasaule nav ideāla. Bija ideāla pasaule, tā ir zudusi, un būs ideāla, bet ne šeit un tagad. Ja, sitot cilvēkam, nekad nekas ļauns nenotiktu, tas noteikti neatturētu sist. Ļaunuma un grēka sekas bieži vien gan pašam darītājam, gan arī citiem visuzskatāmāk parāda, kādu ļaunumu rada grēks un cik atšķirīga un atšķirta grēcīgā pasaule ir no Dieva paradīzes, kuras svētlaimi mēs varam tikai nojaust.
Tātad Dievs spēj iejaukties, taču šeit Viņš savu varu ir ierobežojis, lai dotu cilvēkam iespēju izvēlēties (jo tikai brīva mīlestība ir mīlestība) un lai īstenotu taisnību. Viņa mērķis ikvienam cilvēkam ir mīlestības pilnas attiecības Mūžībā. Gluži kā tēvs Viņš vēlas ar mums sarunāties, mūs vadīt, pasargāt un arī audzināt. Tādēļ arī vajadzīga lūgšana. Vai mēs varam Viņu ietekmēt? Bībelē – un arī mūsu vidū – ir vairākas liecības par izlūgtām lietām, taču ne vienmēr tās mums nāk par labu. Prātīgāk ir visas vajadzības un rūpes likt Dieva rokās un lūgt, lai notiek Dieva prāts, jo Viņš taču zina vislabāk.
Lai mēs varētu citiem pastāstīt par Dievu un savu ticību, vajadzīga ne tikai stipra ticība un apņemšanās evaņģelizēt, ir vajadzīgas arī zināšanas, pazemība un dzīvs piemērs. Tāpēc beigās ieklausījāmies Bībeles notikumā par Filipu un dižciltīgo galminieku, kas lūdza izskaidrot Rakstus. (Apd 8:26–39) Būtiskākais, ko Jēzus māceklis darīja, – turējās līdzi ratiem. Bija pieejams. Protams, svarīgi bija arī atrasties īstajā brīdī īstajā vietā, uzņēmība un uzticība klausīt Gara balsij, drosme uzrunāt tik augstu kungu, zināšanas un izpratne izskaidrot Rakstu vietu. Šī ir tāda kā paraugstunda diskusijai ar neticīgo.
Anda Miķelsone
http://www.maminugrupa.lv/regularas%20tiksanas/071021%20Dieva%20visvareniba.htm |
