|
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv
Vairāk informācijas >
|
|
|
| Kristū mēs esam… |
|
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad kristīgas māmiņas no visas Latvijas pulcējās nometnē pie Usmas ezera, lai izbaudītu trīs miera, sadraudzības un pāri plūstošas Dieva svētības pilnas dienas, kas paliks atmiņā. Par spīti drūmajām laika prognozēm Dievs bija uzklausījis daudzu māmiņu un draugu lūgšanas un dāvāja mums patiesi brīnišķīgu laiku. Tikai otrdienas vakarā mūs apciemoja smalks lietutiņš, taču tajā brīdī nekādi netraucēja nometnes norisei. Prieks, saule un mīļums caurstrāvoja katru stundu, un tas laikam ir galvenais, kas atšķir šo nometni no citām. Rūpes, steiga un pienākumi šķita nemanāmi, un katra dalībniece – arī tās, kas vadīja nodarbības, – varēja justies lolota un mīlēta. Visām nometnes norisēm – Bībeles stundām, lekcijām, diskusijai, vakara pasākumiem – cauri vijās tēma “Kristū mēs esam…”.
Gatavojoties nometnei, bijām pārsteigtas, cik daudz vietās Bībelē par to runāts. Mēs tiekam saukti ne vien par pilsētu kalna galā, Dieva bērniem un zemes sāli, bet arī par kareivjiem, dzīviem akmeņiem, Kristus saldo smaržu, gaismu, darbabiedriem, Dieva aramo tīrumu, mantiniekiem, vēstuli… Trijās nometnes dienās paguvām sarunās, pārdomās, spēlēs, nodarbībās, lekcijās, dziesmās un priekšnesumos aptvert daudzas Svēto Rakstu vietas, aizvien brīnoties par seno un mūžīgi neaptveramo patiesību – cik gan ļoti dārgas un īpašas mēs esam Kristum, kā Viņš mūs mīl, veido un pārveido. Māmiņas bija atbraukušas no dažādām Latvijas vietām. Apmēram puse bija no mūsu draudzes, vairākas māmiņas – no Neretas, dažas no Āgenskalna, Bauskas, Tīnūžiem, Alsungas, Pāvilostas… Vairākums bija no luterāņu draudzēm, viena dalībniece bija no katoļu un divas – no baptistu draudzēm. Daudzām mājās gaida vairāki palieli bērni, dažām ir pirmie mazuļi, citas ir tikai ceļā uz laulību un ģimeni. Lai arī mēs bijām tik dažādas, uzreiz jutāmies kā senas draudzenes, kā māsas – jo vienojošā ir vairāk nekā atšķirīgā. Kristū mēs visas esam Dieva bērni, mantinieces, darbabiedrenes. Slepeno draugu pastā katrs varēja sūtīt un saņemt jaukus iepriecinājumus. Saņēmām gan vēstulītes, gan interešu grupās darinātas lietiņas, gan mellenes un citus gardumus. Daudzi skaisti darinājumi tapa bērniem, vīriem un arī sev. Starp tādiem bija izgreznoti māla podiņi, salvešu brīnumi, dažādas pērlīšu rotas, burvīgas apsveikumu kartītes, ādas kārbiņas, jostas un rokassprādzes. Nometnē pavadījām trīs iespaidiem pilnas dienas, ļāvām Dievam sev pieskarties. Mērot ar atmiņām un iegūto, tas bija ļoti ilgs laiks, taču tobrīd šķita, ka trešdiena pienāca negaidīti ātri. Mēs gribētu baudīt vēl un vēl šo sadraudzību, miera saliņu, un atrasties apskaidrošanas kalnā… Vienlaikus priecājāmies, ka vīri un bērni vakarā sagaidīs atpūtušos un stiprinātu mammu. Es ticu, ka nometnē gūtais garīgais impulss tik drīz nezudīs un jūtami bagātinās arī mūsu ģimenes.
Anda Miķelsone |
| « atpakaļ |
|
|
|
