Ir dažādas nastas – grēku, neticības, baiļu, šaubu nastas. Tās mums nav jānes un nav arī jāpalīdz citiem nest. Mēs, augstākais, varam padomdošanas sarunā ar cilvēku palīdzēt kopā ar Jēzu Kristu ieraudzīt šo nastu cēloni, lai Viņš no tā atbrīvotu, dziedinātu. Mums jāapzinās, ka neviens cilvēks, pat vislabākais padomdevējs, nespēj ielūkoties mūsu dvēselē tā, kā to spēj vienīgi Jēzus, jo Viņš mūs pazīst labāk nekā mēs paši sevi, un Viņš caur Svēto Garu ļoti smalkjūtīgi norāda uz nastu sakni. Nākamais sagatavota padomdevēja solis ir izšķirt un piedāvāt problēmas risinājumu: dažkārt būs vajadzīga saruna ar garīdznieku, dažkārt – psihoterapeita palīdzība, dažkārt – psihiatra.
Bet ir nastas, kuras mums ir uzlicis Dievs, par tām Viņš saka: "Met savu nastu uz To Kungu.." (Ps 55,23) Tās ir kalpošanas nastas. Ja mēs kalpojot paļaujamies tikai uz sevi vai uz citiem, lielā atbildības nasta mūs iznīcinās. Liekot to uz Tā Kunga pleciem, mēs saņemam drošību par Viņa tuvumu, tas arī nozīmē, ka viena nesamā puse ir jābalsta uz Viņa pleca un jānostājas Viņam blakus, tad "Viņa valstība ies plašumā un miers būs bez gala.. Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot ar tiesu un taisnību no šī laika mūžīgi". (Jes 9,6) Un tad piedzīvosim, ka Viņa nasta, ko mēs nedrīkstam nomest, ir kļuvusi vieglāka, un blakus sajutīsim Drauga plecu un atbalstu.
Redaktore Milda Klampe |
