Aigars Dronka, strādā Sarkanajā Krustā

Jā, tā ir Jēzus Kristus gaisma, kas nāk no Viņa. Viena no šādām gleznām ir Fr. V. Špora “Jēzus kristīšana”, kas ir mūsu baznīcā. Arī izstādēs mēdz būt gleznas par reliģiskām tēmām, bet tās nav dzīvas. Bet baznīcu svētbildes, altārgleznas mani uzrunā personīgi. Tās izstaro mieru, dod gaismu dvēselei.

Laimdota Kalna, strādā diakonijā

Māksla mani vienmēr ir uzrunājusi. Atceros, bērnībā mums mājās bija altārītis ar gleznu, kurā attēlota Jēzus lūgšana Ģetzemanes dārzā. Kad iesvētījos Būtbergas draudzē, man daudz nozīmēja baznīcas altārglezna: tajā redzams Pēteris, kas mēģina iet pa ūdens virsu, bet sāk slīkt, un Jēzus viņam dod roku. Vēlāk Maskavā Tretjakova galerijā mani īpaši uzrunāja milzīgā Ivanova glezna “Kristus parādīšanās tautai”. Pēdējā laika lielākais piedzīvojums bija Siksta kapela Vatikāna muzejā. Patiesībā jau visas gleznas, kas ir par Bībeles stāstu tematiku, baznīcu altārgleznas, man ko īpašu vēstī un uzrunā. Man arī mājās ir glezniņa, kur Jēzus svētī bērniņus. Arī kad lūdzu, visu laiku vizualizēju – acu priekšā ir attiecīgie tēli, redzētās gleznas. Man patīk šī mākslas atgriezeniskā darbība: kad es uzlūkoju gleznu, man ienāk prātā konkrēti Bībeles panti; kad lasu Bībeli, es atceros gleznas, kas mani uzrunājušas.

Andžela Pētersone, ierēdne

Jā, pirmoreiz es to izjutu studiju gados. Biju sava ticības ceļa sākumā, vēl regulāri negāju baznīcā. Tas bija padomju laikā, garīga māksla nebija plaši pieejama. Studējot Vācijā, kopā ar studiju biedriem apmeklēju Drēzdenes galeriju. Pašā vidū bija Siksta Madonna. Visi studenti staigāja pa galeriju, aplūkoja gleznas, bet mani šī glezna tā uzrunāja, ka es vienkārši sēdēju tai priekšā. Man sāka birt asaras. Ticības dzīves sākumā šādas attīrīšanās asaras ir diezgan tipiskas, un šeit sākās mans apzinātais ceļš pie Dieva. Tagad man vairāk patīk nekonkretizēta, nevizuāla māksla, visvairāk – mūzika.

Ināra Veinberga, grāmatvede

Iepazīstoties ar mākslas darbiem, kur attēloti notikumi no Svētajiem Rakstiem, var labāk iepazīt tos notikumus, kas bijuši Jēzus dzīvē. Tie saviļņo, uzrunā un palīdz. Piemēram, mani dziļi ir aizskāruši mākslas darbi par Krusta ceļa tēmu, par Svēto Vakarēdienu.

Kad braucu garām baznīcām, ievēroju, cik šīs celtnes ir unikāli mākslas darbi. Tie tapuši ar Dieva gādību un cilvēkiem par svētību. Ejot garām templim, varam sajust to svētību, kas ir katrā dievnamā.

Aldis Krieviņš, draudzes īpašumu pārvadītājs          

Neesmu māksliniecisks cilvēks, māksliniecisku abstrakciju nespēju ne saprast, ne izjust. Mani uzrunā fakti, skaitļi, reāli stāsti un piemēri no dzīves. Mākslā es varu novērtēt precīzu realitātes atspoguļojumu, kā arī trāpīgus salīdzinājumus. Mani uzrunā līdzības. Jēzus runāja līdzībās, un arī mūsdienās ir labas līdzības. Piemēram, Billijs Greiems stāsta par indiāni, kas pirmo reizi mūžā ir nokļuvis pie okeāna. Viņš ir tik fascinēts, ka grib kādu daļiņu no okeāna iesmelt burciņā un aiznest parādīt biedriem, bet izrādās, ka tas vairs nav okeāns…

Jēga ir vārdā. Tāpat arī mūzikā man ir svarīga vēsts un liecība, ne melodija vai mūzikas stils.

Kristīne Bambāne, svētdienasskolas vadītāja

Domāju, ka mākslai ir ļoti liela nozīme attiecībās ar Dievu, jo Viņš pats ir vislielākais mākslinieks. Mani visvairāk uzrunā mūzika un filmas vai fotogrāfijas, sevišķi dabasskati.