Dievs mūs ir apveltījis ar tik daudzām dāvanām – talantiem un spējām – vienam kalpošanā, citam mūzikā, mākslā vai dzejā.
Ar ikvienu brīnišķīgo dāvanu Viņš arī ir devis mums iespēju kalpot par svētību citiem cilvēkiem un Dievam par godu. Tās var būt gan skaistas slavēšanas dziesmas, kas iepriecina sirdi un liek tai slavēt savu Radītāju, gan gleznas, kas atklāj brīnumaini skaisto dabu mums apkārt.

Aizvien biežāk māksla vairs nav tikai vizuāls attēls, bet tā kļūst par ziņnesi, kas atspoguļo sabiedrībā notiekošo, informē un nes kādu vēsti. Kaut vai dažādie “ziņojumi” uz māju sienām, kurus ikkatrs ikdienā redzam. Grūti iedomāties cilvēku, ko neskartu šī aktuālā māksla, jo reizēm, pat negribot, sanāk aizdomāties par tikko uz pieturas vai pazemes tuneļa sienas izlasīto frāzi.

Bieži māksla nes pavisam citus augļus, nevis tos, ko tai vajadzētu. Šādā brīdī nāk prātā jautājums: kam māksla kalpo, kādu ziņu tā nodod tālāk pasaulei? Tādēļ mūsu ikkatra uzdevums ir izvērtēt, ko uzņemam sevī.

Madara Migale