Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas.. tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un gudrība." (1Kor 1, 23–24)
Izdevuma numurs iznāk Lieldienu laikā, un tādēļ ir saprotami, ka vēlamies īpaši akcentēt Kristus augšāmcelšanās notikumu un tā nozīmi. Bet, lai nonāktu pie augšāmcelšanās īstā satura, nevaram paiet garām Kristus ciešanām un krusta nāvei.
Bez Lielās Piektdienas nebūtu Lieldienas. Šis fakts skar mūs visus, jo, domājot par sevi, mums jāatzīst, ja mūsu grēki, Kristum nomirstot krusta nāvē, nebūtu dzēsti, mums nebūtu izglābšana – jauna dzīve. Tādēļ Kristus krusta nāve visiem kristiešiem ir ļoti liels dārgums. Apustulis Pāvils akcentē šo lielo vērtību, sacīdams: ″Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem muļķība, bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība." (1Kor 1, 22–24)
Kristus krusta nāve mums ir ļoti dārga, jo zinām, kādu dārgu maksu Kristus par mums ir maksājis. Ļoti spilgti to ir izteicis apustulis Pēteris: ″Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām – sudrabu vai zeltu – atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm." (1Pēt 1, 18 –19)
Apzinoties šo cenu, kas ir maksāta, daudzi kristieši ir bijuši dziļi skarti un uzrunāti.
Dzejnieki un dziesminieki dziļi izjusto ir centušies izteikt vārdos. Varbūt esat dzirdējuši dziesmu, kuras piedziedājumā ir vārdi: ″Cik tas vienkāršais krusts man ir dārgs, /Un arvienu tas dārgāks man būs! /Pie šī krusta es pieglaudīšos, /Līdz par kroni tas godībā kļūs." Arī šīs dziesmas vārdos saklausām ne tikai to, ka krusts mums ir dārgs, bet arī to, ka ceļš uz godības vainagojumu iet caur krustu.
Kad Jēzus domāja par tiem, kas Viņam sekos, Viņš teica: ″Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man." (Mt 16,24)
Ja gribam nākt Debesu Valstībā, mēs nevarēsim paiet garām krustam. Mums vajadzēs to pieņemt un nest. Bet mums nebūs pārāk smagi vai nepanesami, jo Kristus reiz šo krustu ir nesis. Visu šī krusta biedējošo smagumu Viņš jau ir paņēmis uz sevi.
Mums jānes krusts, bet to mēs varēsim darīt ar prieku, jo par mums nesamo Jēzus ir sacījis: ″Mans jūgs ir patīkams, un Mana nasta viegla." (Mt11, 30)
Teologam Bonheferam ir kāds apcerējums, ko sauc ″Sekošana un krusts", tajā viņš raksta: ″Liecības par pirmajiem baznīcas martīriem vēsta, ka vislielāko ciešanu brīžos Kristus savus ļaudis apskaidro ar neaprakstāmu Viņa tuvuma un sadraudzības apziņu. Tā, viņiem esot viskarstākajās mokās, kuras viņi pacieta Kristus dēļ, bija dāvāta daļa pie Viņa prieka, svētības un sadraudzības." Zīmīgi vārdi.
Šeit ir iedrošinājums arī mums. Nenoskumt, ja Kristus dēļ jāpanes ļaunas runas, apsmiekls vai pat vajāšanas. Tieši šādos brīžos Viņš ir ļoti tuvu mums. Viņš mūs mierinās, iepriecinās un dāvinās drosmi. Bet arī atgādinās, ka mērķi aizsniedz tas, kas nevairās un nekaunas līdz ar Kristu savu krustu nest.
Lai Kristus gaismas apmirdzēts Augšāmcelšanās svētku laiks!
Sirsnībā – mācītājs Erberts Bikše |
