Vasarsvētkos apustulis Pēteris sacīja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.″ (Apd 2,38) Pēc Vasarsvētkiem uzsvars ir uz vārdu "saņemtu″.
Tāpat kā pirmās draudzes locekļiem, arī mums Viņa spēks ir pieejams šodien. Tāpat kā toreiz, arī tagad Viņš pilnīgi pārveido cilvēku – to, kas pirms tam ir pretojies Viņam, tāpat kā apustulis Pāvils; kas ir sildījies pie sveša ugunskura un aizliedzis savu Meistaru, tāpat kā apustulis Pēteris; kas ir neticībā sacījis: ja es neredzēšu un neaptaustīšu, – tāpat kā Toms. Svētais Gars atver gara acis ieraudzīt ar sirdi, lai tad cilvēks sekotu savam Kungam, lai atzītu savu nespēku un piedzīvotu, ka ar to ir Dievs, lai ticētu, jo neticība ir cilvēciska drosme, bet ticība ir spēks no Dieva.

Domājot par Svēto Garu, kas tā pārveido cilvēku, varam akcentēt – Viņš runā: "Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm..″ (Atkl 2,7) Viņš aizlūdz: "Gars nāk palīgā mūsu nespēkam .. pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.″ (Rm 8,26) Viņš liecina: "Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva.. Viņš dos liecību par Mani.″ (Jņ 15,26) Viņu var apvainot: "Cik gan smagāku sodu .. pelnīs tas, kas.. Žēlastības Garu nievājis.″ (Ebr 10,29) Viņu var zaimot: ″.. kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī, ne nākamā mūžā." (Mt 12,32)

Būsim uzmanīgi, ka mēs Viņu neapvainojam, nezaimojam un neapbēdinām. Tas parasti notiek, kad Viņam nepaklausām, un sekas ir bēdīgas – garīgi nīkuļojam un ejam bojā. Kad paklausām, mūsu sirdī un dzīvē plūst varenas Gara straumes, kas nes izmaiņas mūsos un apkārtējos.

Redaktore Milda Klampe