Nelielais nometnes dalībnieku skaits (pavisam bijām 14) radīja mīļu, draudzīgu un ģimenisku atmosfēru. Tas bija laiks, kad varējām pabūt pie dabas klusumā un mierā, risināt interesantas sarunas, individuāli pārdomāt Dieva Vārdu. Bija daudz brīva laika, ko varējām izmantot, kā nu katram labpatika. Dzīvojām teltīs.
Mūs vienoja kopīgie svētbrīži un vakara ugunskurs, pie kura tika stāstīti daudzi piedzīvojumi, liecības un joki. Pirmajā vakarā varējām klausīties Daniela (jauniešu vadītāja Ģirta bijušā studiju biedrā no Šveices) dzīvesstāstā, iepazīt viņa dzīves principus, kas mūsdienās varētu šķist pavisam nepopulāri. Viņa dzīvesstils – pilnīga paļaušanās uz Dievu, atsakoties no laicīgiem labumiem un ērtībām, lai pilnībā varētu kalpot Dievam un cilvēkiem.

Otrajā vakarā pēc pašu iniciatīvas sarīkojām lielu futbola spēli, kur piedalījās gandrīz visi. Sirsnīga izskriešanās un komandas spēle vēl vairāk saliedēja nometnes dalībniekus. Vakars pie ugunskura pagāja jaukā noskaņā, Ģirtam un Danielam stāstot, kā viņi katrs iepazinuši savu sievu, kā arī dažādus piedzīvojumus no studiju gadiem Krišonā (Šveicē).

Pēdējā dienā notika novusa turnīrs, kas ar nelieliem pārtraukumiem risinājās līdz pat prombraukšanai.

Šķiet, ka katram nometnes dalībniekam šis laiks asociēsies ar jauku sadraudzību, smaidīgām sejām un jaunām atziņām.

Madara Jauģiete