Zinu, ka daudzi no jums jau esat iepazinuši mūsu draudzes izdevumu. Varbūt, ka jums tas kļuvis jau tuvs, gaidīts. Ja tā, tad liels prieks par to. Ja kāds lasa pirmo reizi, ceru, ka atradīsiet kādas atziņas, kas jūs iedrošinās un stiprinās.
Katrā draudzes izdevumā iezīmējas kāda noteikta tematika. Šis izdevums izcels rakstniecības, literatūras, jo īpaši kristīgās literatūras lomu.
Rakstniecība. Spēja, talants rakstīt. No kurienes tas? Atbildi ir vērts meklēt senākajos avotos. Lasot Bībeli skaidri to ieraugām, ka rakstniecības iedibinātājs ir Dievs. Rakstniecība ir Dieva ideja. Viņš bija tas, kurš rakstīja baušļus uz akmens plāksnēm, lai Mozus šo rakstīto Vārdu nodotu tautai.(2Moz 24, 12 ) Dievs bija tas, kas Mozum sacīja: “Ieraksti to par piemiņu grāmatā..” (2Moz 17, 14 ) Proti, svarīgākos notikumus, kas jāsaglabā atmiņā un jānodod tālāk nākamām paaudzēm. Un Mozus atsaucās – viņš rakstīja.(2Moz 24, 4 )
Dievs ir aicinājis rakstīt, un kādiem Viņš devis īpašas spējas, talantu to darīt.
Taču Dievs ir mudinājis ne tikai rakstīt. Viņš ir aicinājis arī rakstīto lasīt. Par Mozu mums teikts: “Viņš lasīja Dieva sacītos vārdus tautai priekšā.” (2Moz 24, 7)
Lasītais, dzirdētais Vārds atnesa mierinājumu un garīgu svētību.
Šīs Vecās Derības rakstu vietas pieminēju tādēļ, lai mēs no jauna ieraudzītu, ka rakstniecība un arī rakstītā lasīšana ir Dieva griba mums, cilvēkiem.
Apustulim Pāvilam bija gados jaunāks darbabiedrs Timotejs. Pāvils kā gādīgs tēvs rūpējās par Timoteja garīgo pieaugšanu. Pie citiem nozīmīgiem padomiem, adresētiem Timotejam, viņš saka arī šo: “..nododies lasīšanai..” (1Tim 4, 13)
Es ticu, ka mūsu bērniem, jauniešiem arī ir ļoti nepieciešams šis atgādinājums – vairāk lasīt. Lasītais vārds dara mūs bagātākus, paplašina mūsu garīgās robežas. Protams, labu grāmatu, labas literatūras lasīšana. Mēs dzīvojam laikā, kurā ir pieejami sarakstīto grāmatu kalni. Arī kristīga satura grāmatu ir bezgala daudz. Es ticu, ka no šī milzīgā piedāvājuma klāsta tikai neliela daļa grāmatu ir tā vērtas, lai tās izlasītu. Arī starp kristīga satura grāmatām ir daudz tādu, par kurām var teikt – nebūtu nekāda zaudējuma, ja tās vispār nebūtu sarakstītas.
Mums nepieciešama gudrība, izvēloties grāmatas lasīšanai. Nav taču vērts savu laiku un uzmanību veltīt nevērtīgajam, seklajam.
Bet katrā ziņā vērtīgā, labā literatūra ir jālasa, krājot atziņas un izmantojot tās dzīvē.
Labas atziņas dara mūsu sirdis gaišākas un mūsu dzīvi bagātāku. Būsim pateicīgi Dievam par labiem rakstniekiem un vērtīgām grāmatām!
Taču noslēdzot uzdrošinos izteikt kādu atziņu – ja uz pasaules vairs nebūtu nevienas grāmatas vai raksta kā vien Bībele, tas būtu pietiekami, lai cilvēks varētu atrast visu to, kas nepieciešams, lai svētīgi, gaiši un saturīgi nodzīvotu savu dzīvi un savā laikā mierīgi varētu pāriet robežu no laika mūžībā.
Jo paskatieties vien uzmanīgi – katras vērtīgas un saturīgas literatūras saknes meklējamas Dieva Vārda vēstī.
Lai jums visiem svētīgs laiks kopā ar “Jēzus Draudzes Dzīvi”!
Mīlestībā – Jēzus draudzes mācītājs Erberts Bikše
“Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Ps 119, 105) |
