Ir prieks atkal sveicināt visus “Jēzus Draudzes Dzīves” lasītājus. Šoreiz mūsu sastapšanās notiek Baznīcas gada nogalē. Baznīcas gads sākas ar Adventa laiku, kurā mēs domājam par Kristus, mūsu Kunga, ienākšanu pasaulē. Tad mēs kopā ar Viņu ceļojam cauri Viņa zemes dzīves laikam un Baznīcas gada noslēgumā nonākam līdz svētdienai, kuru saucam par Mirušo piemiņas dienu vai arī par Mūžības svētdienu.
Šajā “Jēzus Draudzes Dzīves” numurā īpaši domāsim par mūžības tēmu. Man ir liels prieks, ka šoreiz ir tieši šī tēma, jo vārdiņš “mūžība” lielā mērā izsaka prieka un gaišuma pilno perspektīvu, kurai mēs dodamies pretī. Īpaši es priecājos, ka par jēdzienu “mūžība” mums nav jārunā, izejot no mūsu pašu subjektīvajām izjūtām, ieskatiem, bet ka varam par to domāt Bībeles vēsts gaismā.

Kad domāju par vārdu “mūžība”, šis vārds man īpaši saistās ar kādu citu vārdu, ar vārdu “miers”. Bieži vien par aizgājušajiem sakām: tagad viņam ir miers no zemes nemiera un sāpēm. Es ticu, ka šis mūžīgais miers nav kāds nāves miers, bet tas ir vispilnīgākās, mūžīgās dzīvības miers. Tas ir miers, kurā ieejot mēs piedzīvojam kaut ko īpašu un brīnišķīgu – Dievs ir ļoti tuvu. Tik tuvu, ka Jānis Atklāsmes grāmatā drīkst teikt vārdus: “Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.”

Mēs priecājamies dzīvot šajā skaistajā Dieva radītajā pasaulē, bet nekļūstam arī nomākti, zinot, ka kādu dienu šo pasauli būs jāatstāj. Mums ir miers ar Dievu ticībā uz Kristu. Un Kristus saka saviem mācekļiem: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Es noeju jums vietu sagatavot. Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sagatavojis, tad Es atkal nākšu un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.”

Tas ir brīnišķīgs redzējums, ar kuru mēs drīkstam dzīvot. Tādēļ arī kristīgā draudze nekad nav bēdu un bezcerības sagrauzta, pat tad ne, kad piedzīvo bēdu dziļumus vai sastopas ar nāves realitāti. Tā vienmēr ir cerības pilna gaidītāja, kurai tik dabiska, neviltota ir lūgšana: “Tiešām nāc, Kungs Jēzu!”

Ir tiešām jauki, ka varam kopīgi domāt par šo brīnišķīgo tēmu “mūžība”.

Ikvienam novēlu dzīvot ar tādu sirdi, kurā ir miers un prieks, ceļojot pretī mūžībai.

Sirsnībā un mīlestībā – mācītājs Erberts Bikše