″.. novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla.″ (Kol 3,9,10)

Sirsnīgs sveiciens visiem "Jēzus draudzes dzīves" lasītājiem!
Šis izdevuma numurs nāk pie mums gadu mijas laikā. Gadu mijā mūsu domas kaut kā dabīgi saistās pie vārdiem – vecais un jaunais. Bieži taču šajā laikā dzirdam vārdus "vecais gads", "jaunais gads". Vārdus "jaunais gads" tomēr dzirdam biežāk, jo ikviens taču šajā laikā kādam novēl svētīgu, laimīgu Jauno gadu. Tā tam arī jābūt. Tajā, kas pagājis, tiešām nav vērts pārāk ilgi kavēties. Par pagājušo pateicamies, līdzi ņemot pieredzi un mācību. Jaunais mūsu priekšā ir vienreizēja iespēja piepildīt mums dāvināto laiku ar labu un vērtīgu saturu. Tieši tādēļ jaunajam, kas nāk, ir īpaša vērtība.

Taču savādi ir tas, ka daudzi vislabāk gribētu palikt vecajā, tik pierastajā, un nemaz nav gatavi pieņemt jauno un dzīvot tajā. Kādēļ tā? Jaunais nāk kā liels izaicinājums, kas ienes lielas pārmaiņas. Pavisam noteikti tas tā ir jaunajā, kas nāk no Dieva. Lasiet Bībeli un jūs redzēsiet, cik negribīgi cilvēki pieņēma Dieva praviešu nesto vēsti. Kāpēc? Tajā bija jaunais, kas pieprasa pārmaiņas. Pienāca laiks, un Dievs sūtīja pasaulē savu Dēlu. Tas bija kaut kas absolūti jauns. Vai Viņa ienākšana cilvēces vidū bija viegla? Redzi, ko raksta Jānis: "Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma." (Jņ 1,11) Negribīgums, slinkums pieņemt jauno, ko Dievs dod, – te slēpjas cilvēku posts un nelaime. Tā ir daudzu cilvēku nelaime arī šodien. Jaunais rada trauksmes izjūtu. Vieglāk šķiet palikt vecajās iebrauktajās sliedēs. Vecais šķiet tuvs, pierasts.

 Bet interesantais ir tas, ka jaunais, kas mums visiem visvairāk vajadzīgs, ir vienmēr no mūžības jau esošais. Redzi, kā Jānis to raksta evaņģēlijā:

"Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir."

(Jņ 1,1,2) Kristus no mūžības pirmlaikiem. Šādā skatījumā varam teikt arī tā – ļoti senais. Bet vienmēr, kad Viņš nāk pie mums, Viņš nāk kā jaunu sākumu nesošais.

Tur nav nekā no vecuma vai pagājības piegaršas. Viņš nāk, lai visu pārradītu jaunam mūžības laikam. Viņš ir tas, kas saka: "Redzi, visu Es daru jaunu!" (Atkl 21,5)

Mums visiem ir šī iespēja dota – izdzīvot jauno, kas nāk ar Kristu. Te vajag vienkārši gatavību, kad Viņš aicina atsaukties, celties un iet ar Viņu. Tā to darīja mācekļi, kad Jēzus viņus aicināja. Viņi atstāja veco dzīvi, lai dotos jaunos ceļos. Es ticu, viņiem nebija jāpiedzīvo neviena garlaicīga vai neinteresanta diena, jo viņi izdarīja izvēli atstāt veco, lai dzīvotu jaunajā. Apustulis Pāvils par šo jauno dzīvi Kristū saka: "Tādēļ, kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns." (1Kor 5,17)

Lai Dieva svētīts mums visiem Jaunais 2006. Tā Kunga žēlastības gads!

Svētību un mieru vēlot – mācītājs Erberts Bikše