Tas, kā cilvēks rīkojas daudzās situācijās, kā reaģē un attiecas pret dažādām lietām, lielā mērā ir atkarīgs no uzskatu sistēmas, kāda valda cilvēku grupā, kurai cilvēks ir piederīgs. Cilvēks tiecas rīkoties saskaņā ar tādu rīcību, kādu no viņa sagaida viņa piederīgie – lielākoties draugi un bieži vien arī vecāki.
Tā kā numura tēma ir vecais un jaunais cilvēks, tad, manuprāt, būtiski ir apdomāt, kuram draugu lokam katrs jūtas piederīgs. Mums katram ir draugi un/vai paziņas ārpus baznīcas, un nereti tie ir ļoti mīļi draugi vai pat ģimenes locekļi. Dažkārt ir grūti apvienot sevi, savu rīcību starp kristiešu draugiem un nekristiešu draugiem, patiesībā tas nav iespējams. Taču gan es, gan, ticu, gandrīz jebkurš kristīgs cilvēks ir mēģinājis lēkāt starp šīm divām paralēlēm. Un rezultātā sajūties samērā muļķīgs.

Lai vai cik banāli tas kādam arī izklausītos, svarīgi ir noskaidrot, kuru draugu lokā atrodas katra sirds, proti, kādu uzskatu vadīts katrs cilvēks tieksies rīkoties. Paradoksāli, bet kristietim rīkošanās saskaņā ar kristīgiem uzskatiem dažkārt sagādā grūtības, un, manuprāt, bieži vien tas ir balstīts nespējā atbrīvoties no veco draugu uzskatu ietekmes.