Jauniešu darbs arvien attīstās, pateicoties Dieva neizmērojamajai žēlastībai un jauniešiem, kas satvēruši patieso Vēsti, to ne tikai patur sevī, bet dalās arī ar pārējiem. Tāpēc šajā Ziemassvētku draudzes izdevumā jauniešu vadītāji kavējas atmiņās par viņu personiskajiem pārdzīvojumiem jauniešu vakaros visa gada garumā un izsaka savus vēlējumus arī jums.
Mārtiņš Barons:
– Visspilgtāk man palicis atmiņā jauniešu vakars, kas bija pirms Lieldienām. Šajā jauniešu vakarā piedalījās draugi no Vācijas. Viņi aicināja, lai mēs tajā vakarā izejam ielās un cilvēkiem uzdodam divus jautājumus: "Vai tu svini Lieldienas, un kādēļ tu šos svētkus atzīmē?" Atbildes bija dažādas: "Lieciet mani mierā"; "Nē, nesvinu"; "Jā, svinu, lai būtu tikai kāds iemesls pasvinēt"; "Jā, svinu, jo šie svētki ir Kristus augšāmcelšanās svētki".
Šādu vienkāršu jautājumu uzdošana ir labs sākums kaut kam lielākam, piemēram, kādam stāstīt un liecināt par Dievu un Jēzu Kristu kā mūsu glābēju.
Šajos Ziemassvētkos novēlu, lai mēs arvien vairāk sajustu mīlestību, ko Debesu Tēvs mums dod, un to citiem tālāk dotu.
Diāna Mežecka:
– No šī gada jauniešu pasākumiem visspilgtāk man atmiņā palikušas abas jauniešu nometnes Ķēčos. Tas bija kluss un mierīgs laiks, kurā tikām aicināti uz Dieva Vārda lasīšanu un pārdomām. Vakaros tikāmies pie ugunskura, lai dalītos šajās pārdomās diskutējot. Bet pa dienu spēlējām novusu, futbolu, galda spēles un darījām daudz ko citu. Šīs nometnes katram bija lieliska iespēja labāk iepazīt vienam otru, pārrunāt to, ko ikdienā nepārrunājam, meklēt atbildes uz dažādiem jautājumiem Bībelē un augt ticībā.
Mēs, kristieši, esam visbrīnišķīgākā Ķēniņa bērni. Tas nozīmē atbildību, jo tie, kas nepazīst mūsu Tēvu, par Viņu spriež pēc mums. Novēlu katram sajust šo atbildību un dzīvot tā, lai Tēvam prieks!
Einārs Zerafims:
– Man prieks, ka varu iesaistīties jauniešu dzīvē un kalpot, jauniešu vakarā sargājot durvis, palīdzot Mārtiņam ar aparatūru, kā arī piedaloties LEAF.
Jaunajā gadā vēlu laimi un prieku!
Madara Jauģiete:
– Ir piedzīvots tik daudz jauku un neaizmirstamu brīžu jauniešu pasākumos, ka grūti izcelt kādu konkrētu notikumu. Bet kā vienu no spilgtākajiem mirkļiem varu minēt "teRigas" (pilsētas sakopšanas projekts vasarā) dievkalpojumu, kas notika mūsu baznīcā. Tā bija patiesi lieliska sajūta – visa baznīca pilna ar jauniešiem. Un mūsu slavēšanas grupa varēja vadīt slavēšanu. Patiešām īpašs dievkalpojums, kur ikviens sajuta Dieva reālo klātbūtni.
Paliekot lūgšanās un sadraudzībā, vēlu, lai Kristus mūsos labi justos!
Gita Veide:
– Arī mans spilgtākais notikums šajā gadā, tāpat kā Madarai, bija jauniešu vadītais dievkalpojums "teRigas" ietvaros, kas bija ļoti aizkustinošs ar lielisku slavēšanu. Sprediķis bija par to, ka kristieši savu mīlestību pret cilvēkiem var saskatāmi parādīt – caur darbiem, kalpojot savai pilsētai praktiski.
Visiem jauniešiem nākamajā gadā novēlu kalpot ar prieku un visu savu sirdi!
Andris Dekants:
– Īpaša reize bija pagājušajā ziemā. Jauniešu vakara laikā uzzinājām, ka vienai tantiņai pilnīgi nav malkas, lai sasildītu palielo māju. Turklāt pirms dažām dienām mājai bija sabrukusi viena ārsiena... Tapa plāns. Visi gribēja palīdzēt un nolēma saziedot naudu, cik nu katrs var – tā savācām vairāk nekā cerējām. Tā nu daļa jauniešu aizbrauca nopirkt malku piektdienas vakarā, un vēl daži pielika klāt no saviem "ģimenes krājumiem". Tas bija vienreizēji!
Ceru, ka nākamajā gadā un arī turpmāk jauniešos parādīsies kārtīga atmoda.
Ienākot baznīcā un redzot jauniešu prieku, mīlestību un mieru viņu acīs, var nojaust, ka starp viņiem ir dzīvais Dievs. Linda Bagone, Madara Jauģiete |
