Ir pagājuši divi gadi, kopš “Jēzus Draudzes Dzīve” iznāk tagadējā vizuālajā un saturiskajā veidolā. Pateicos Dievam, ka Viņš visu laiku ir vadījis mūs šajā darbā. Pateicos arī izdevuma radošajai grupai, kas darbojas tikpat entuziastiski kā sākumā. Novēlu arī turpmāk katram saņemt Dieva gudrību šajā kalpošanā. Un ceru, ka ikviens izdevums tiek gaidīts arī draudzē. Paldies tiem draudzes locekļiem, kas to ir apliecinājuši gan rakstiski, gan mutiski. Izdevums tiešām ir domāts ikvienam, lai to celtu ticībā, dalītu līdzi savus garīgos piedzīvojumus un informētu par norisēm mūsu draudzē.
Ir Adventes laiks. Gaidīšanas laiks. Cilvēkam nav viegli gaidīt. Par to mēs lasām arī Bībelē – Ābrāmam un Sārajai nebija viegli sagaidīt Dieva apsolīto dēlu, un viņu dzīve kļuva disharmoniska, kad Sāraja izlēma iegūt bērnu citādā ceļā, sūtīdama savu vīru pie kalpones. Israēla tauta nespēja sagaidīt Mozu nokāpjam no Sīnaja kalna un lika darināt Āronam dievu, zelta teļu, ko pielūdza, tā izpelnīdamies Dieva dusmas, un “tanī dienā krita ap trīs tūkstoši vīru” (2M 32,28). Nepacietība un neuzticēšanās Dievam.
Bet var gaidīt arī citādi – ar ticību sirdī, tā kā Marija gaidīja Dieva darba piepildīšanos sevī: “.. jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu.. Varenais lielas lietas pie manis ir darījis..” (Lk 1,48,49)
Kā gaidām mēs? Ziemassvētki jau pienāks, vai mēs tos gaidām vai negaidām, bet no tā, kā tu gaidīsi, būs atkarīgs, kādi tie būs tev. Vai pilni nepacietības un trauksmes vai ar mieru un prieku sirdī, kad vari teikt līdz ar Mariju: “Mana dvēsele slavē to Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju..” (Lk 1,46,47) Redaktore Milda Klampe |
