PATIESĀ GAISMA (Jņ 9:1–41)

Fakti

Jūdi uzskatīja, ka ciešanu iemesls vienmēr ir saistīts ar grēku, tāpēc mācekļi jautāja, kas ir grēkojis – viņš pats vai viņa vecāki.

Pārdomām

Aklā vīra dziedināšana ir cieši saistīta ar Jesajas pravietojumu par tautas garīgo aklumu un Mesiju, kas aklos darīs redzīgus. Pirmkārt, Dieva izredzētā tauta bija kļuvusi garīgi akla: “..dzirdēt dzirdiet, bet nesaprotiet, redzēt redziet, bet neizprotiet un neapjēdziet!” (Jes 6:9) Garīgā akluma iemesls bija grēks jeb izvēle nepaklausīt Dievam. Tam līdzi nāca lepnums, sacelšanās un tāds sirdsprāts, kas nevēlas redzēt Dieva gribu. Kas cilvēku acis aizmiglo un dara neredzīgas mūsdienās? 

Jūdi ticēja, ka fiziski un garīgi aklo var darīt redzīgu vienīgi Dievs. Dievs bija devis apsolījumu, ka reiz nāks Glābējs, kas aklo acis atdarīs, – to varam lasīt Jesajas grāmatā. Zīmīgi, ka Jēzus ir pirmais, kas uzlūko aklo vīru. Tūlīt mācekļiem rodas jautājums: kas ir grēkojis – viņš pats vai viņa vecāki? Jēzus neatbild tieši, bet atver mūsu acis plašāk: "Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jņ 9:3)

Vai arī tavā dzīvē ir bijušas ciešanas, grūtības vai nepilnības, kurās parādījies Dieva darbs? Pārdomā, kā Dievs ir darbojies pie tevis vai caur tevi. Pāvils, lūdzis par savas nepilnības novēršanu, no Dieva saņēma atbildi: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad Pāvils saka: “Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2Kor 12:9)

Viljams Barklijs atsaucas uz Franka Laubaha izteikto domu: “Kad Jēzu Kristus, kas ir Ceļš, iemājo mūsos, mēs kļūstam par Ceļa daļu. Dieva ceļš iet tieši caur mums.” Kad mēs kalpojam citiem viņu ciešanās, grūtībās, slimībās, neziņā un bēdās, Dievs caur mums darbojas pie Saviem bērniem.

Jēzus varēja pateikt tikai vienu vārdu, un aklais vīrs būtu dziedināts. Jēzus rīkojās citādi, un tas mums māca ieraudzīt to, ka Dievs ir suverēns. Viņš zina, kā strādāt pie katras sirds. Aklajam vīram ir jāiet mazgāties. Kur topam mazgāti un darīti garīgi tīri mēs? Izlasi Vēstules ebrejiem 10. nodaļu un pārdomā, caur ko mēs tiekam taisnoti un šķīstīti. Pateicies par brīnumu, ka vari skatīt Jēzu kā savu Kungu un Glābēju.

LABAIS GANS (Jņ 10:1–16)

Fakti

Jūdejā zeme ir akmeņaina un vairāk piemērota lopkopībai nekā zemkopībai. Gana tēls bija ļoti saprotams un cieši saistīts ar daudzu cilvēku ikdienas dzīvi. Gana darbs – vai drīzāk aicinājums – bija dzīvesveids. Gans ar savām avīm bija kopā visu laiku, nemitīgi ejot no vienām ganībām uz citām.

Viljams Barklijs raksta, ka tā laika gani ceļā ņēma līdzi zizli, spieķi un, iespējams, arī lingu. Zizlis bija koka runga ar galā sadzītām naglām, kura karājās pie gana jostas. Tas kalpoja aizsardzībai. Spieķis bija gara nūja ar lielu āķi galā. Tas palīdzēja nosargāt tās aitas, kurām bija tieksme aizmaldīties. Spieķi mēdza novietot aploka vārtos tā, lai aitām būtu jālien tam pa apakšu. Tas ganam deva iespēju aitas ātri aplūkot, vai tās pa dienu nav savainojušās. 

Pārdomām

Vecajā Derībā lasām par Dievu kā Ganu un Viņa tautu kā avīm. “Jo Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana.” (Ps 95:7) Un 100. psalmā lasām: “Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis – un ne mēs paši – par Savu tautu un par Savas ganības avīm.” 

Dievs bija aicinājis Israēla tautas vadītājus un uzticējis viņiem Savu tautu, bet rezultāts bija slikts. Izlasi Ecēhiēla grāmatas 34. nodaļu un pārdomā, kāpēc Dievs ar Israēla ganiem nebija apmierināts. 

Jaunajā Derībā piepildās Dieva apsolījums “Es pats būšu Savu avju gans” (Ech 34:15). Jēzus ir labais gans. “Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, – un vilks tās nolaupa un izklīdina, jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp.” (Jņ 10:11–13)

Pārdomā, kāda ir atšķirība starp derētu ganu un labo ganu. Kā mēs attiecamies pret savām lietām un kā – pret svešām? Izlasi Apustuļu darbu 20:28 un redzi, kāpēc Jēzus mūs sauc par Savām avīm. Labais gans pazīst savas avis, un tās pazīst viņa balsi. Pārdomā, kā mēs dzirdam Jēzus balsi un kā Viņš uz mums runā. 

PALIKT JĒZUS VĀRDA GAISMĀ (Jņ 12:35–36)

Pārdomām

Jēzus uzrunā ļaudis: “Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem. Jo, kas tumsā staigā, nezina, kurp viņš iet. Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bērniem!” (Jņ 12:35–36)

Dieva žēlastības laiku ir iespējams palaist garām. To skaidri redzam notikumos ar Jeruzalemes iedzīvotājiem (Lk 19:44). Mēs varam piekrist Viljama Barklija domai, ka ir tādas prasmes un talanti, kurus var izkopt tikai bērnībā, jo, īsto laiku palaižot garām, nokavēto atgūt nevar. Lepnība un pašpārliecinātība neskaitāmām sirdīm ir kļuvusi par ceļu prom no patiesās Gaismas. Viljams Barklijs min statistikas datus, kas liecina: lielākā daļa cilvēku pie ticības ir nākuši līdz 17 gadiem. Pēc tam atgriešanās notiek retāk. Jo vairāk cilvēks iesakņojas savā neticībā un negribēšanā, jo grūtāk ir izkustēties. 

Samuēlu Dievs aicināja kalpošanā jau bērnībā. Tas Kungs nav mitējies – Viņš aicina arī mūsu bērnus. Vai esam tie kanāli, caur kuriem Dieva aicinājums var skanēt? Vai lasām ar bērniem Bībeli un pārrunājam Viņa vārdu? Kopā lasīsim, lūgsim un mācīsim sadzirdēt Dieva balsi un tai atsaukties! ““Samuēl! Samuēl!” Un Samuēls sacīja: “Runā, jo Tavs kalps klausās.”” (1Sam 3:10) 

SVĒTĀ GARA DARBS (Jņ 14:15–17, 14:25–31, 16:5–11)

Fakti

Svētais Gars ir Trīsvienīgā Dieva trešā persona. Jāņa evaņģēlijā ir lietots grieķu vārds “Paraklēts” (παράκλητον) – Aizstāvis, Mierinātājs, Palīgs. 

Pārdomām

Kāds ir Svētā Gara uzdevums? Luters “Mazajā katehismā” raksta: “Es  ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa nākt, bet Svētais Gars ar Evaņģēliju mani aicinājis, ar Savām dāvanām apgaismojis, svētdarījis un uzturējis patiesajā ticībā, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, svētdara un pie Jēzus Kristus uztur vienīgajā patiesajā ticībā. Šinī kristīgajā draudzē Viņš man un visiem ticīgajiem ik dienas bagātīgi piedod visus grēkus un pastarajā dienā uzmodinās mani un visus mirušos, un dos man līdz ar visiem uz Kristu ticīgajiem mūžīgu dzīvošanu. Patiesi, tas tā ir.” 

Viljams Barklijs izceļ vairākus svarīgus Svētā Gara darba aspektus. Svētais Gars ved mūs pie Jēzus un modina ticību Jēzum. Svētais Gars atgādina visu, ko Jēzus ir mācījis, lai mēs paliktu pie patiesības un tajā dzīvotu. Svētais Gars mūs ik dienas pavada un māca, lai mēs ne vien iegūtu zināšanas, bet arī būtu Jēzus mācekļi. Mācekļa uzdevums ir kļūt tādam kā Meistars. Vienīgi Dieva Gars māca tā, ka “ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs” (Ps 40:9). Viņš atjauno mūsu sirdi un rada jaunu gribu, ka mēs patiesi un no visas sirds vēlamies dzīvot par godu Dievam un Viņu mīlēt. 

Svētais Gars uztur uz pareizā ceļa. Mēs varam paļauties, ka Viņš caur Evaņģēliju pasargās mūs līdz galam īstajā ticībā: “..tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.” (Flp 1:6) Dievs Svētais Gars klusi aizlūdz par mums, un mēs varam būt pilnīgi droši, ka Viņa lūgšanas nav veltīgas. Viņš labāk par visiem zina, kas mums ir vajadzīgs. Svētais Gars par mums lūdz saskaņā ar Dieva labo prātu, tāpēc nav šaubu, ka Viņa lūgšana tiks piepildīta.

S. Gordons grāmatā “Klusas sarunas par spēku” raksta: “..ja jūsu augstākā vēlēšanās ir pagodināt Jēzu un ļaut Viņam darīt ar jums, ko Viņš vēlēsies, tad jūs kā kanāls tiksiet piepildīti ar jauna spēka plūsmu. Vai tev slāpst? Vai tu vēlies redzēt Jēzu savas sirds tronī? Tad ņem šo spēku, ej dzīvē ar vaļējām acīm un gaidi, gaidi, gaidi, un nekad Viņš neatteiksies atklāt Savu spēku.” 

““Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja.” (Jņ 7:37–39)

Sagatavojis Reinis Bikše,

izmantojot Viljama Barklija grāmatu

“Jāņa evaņģēlijs: ikdienas Bībeles studijas”