Esam no sirds priecīgi un pagodināti: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Rīgas Jēzus evaņģēliski luterisko baznīcu un draudzes misijas centru – Rāmavas Depkina muižu – ir atzinusi par vieniem no vislabāk sakoptajiem un restaurētajiem valsts nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem Latvijā kopš Latvijas valsts izveides. Šajās kultūras mantojuma dienās uzmanība tika vērsta uz to, ka mūsdienu straujajā, notikumiem un pārmaiņām bagātajā laikmetā mēs bieži nevērīgi paejam garām izcilām vērtībām, ko radījušas iepriekšējās paaudzes, kā arī uz to, ka vienmēr ir bijis kāds, kas par šīm vērtībām ir rūpējies, jo pašas par sevi tās pastāvēt nevar.

Iespējams, esat pamanījuši, ka mūsu mīļajā Jēzus baznīcā virs zāles ieejas durvīm ir uzraksts „Glabā uzticēto mantu”. Šo uzrakstu uzstādīja tie Jēzus draudzes locekļi, kuri uzcēla mūsu tagadējo dievnamu. Tie bija cilvēki ar stipru ticību un vēlmi pagodināt Dievu, radot vietu, kur cilvēki varētu pulcēties un piedzīvot dzīvā Dieva klātbūtni. Uzraksts „Glabā uzticēto mantu” norāda arī uz to, ka viņi spēja ar cerību raudzīties nākotnē, nākamajām paaudzēm novēlot glabāt to, kas tām ir uzticēts. Raugoties uz šo uzrakstu, jādomā: vai pietiek ar to, ka glabājam un sargājam mums uzticēto baznīcu kā ēku un kultūras pieminekli? Vai mēs to darām pareizi un pietiekami?

Dieva vārds atklāj, ka kristiešu dzīvē pats galvenais dārgums ir nevis šīs pasaules laicīgās mantas vai ēkas, bet gan mūsu katra sirds un dzīvas attiecības ar Pestītāju Jēzu Kristu. Dieva vārds atklāj, ka mums ir uzticēts kāds liels dārgums, kas nenogurstoši jāglabā un jāsargā. Mācītājs Salamans ir rakstījis: „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Pam 4:23) 

Esot šajā pasaulē, mums kā kristiešiem ir jābūt arī Kristus kalpiem un Dieva noslēpuma namturiem, un no namturiem galvenokārt prasa, lai tie būtu uzticami (1Kor 4:2). Tāpat Mateja evaņģēlijā varam lasīt, ka mums ir jābūt kā zemes sālij, kā pasaules gaišumam, kā pilsētai, kas stāv kalnā un nevar būt apslēpta. Mūsu mīlestībai pret Dievu un mūsu ticības darbiem šeit pasaulē ir jāspīd ļaužu priekša, lai citi ieraudzītu mūsu labos darbus un godātu mūsu Tēvu debesīs. 

Dieva vārds mūs aicina par dzīves virsmērķi noteikt savas sirds stāvokli un attiecības ar Dievu, jo tad no sirds pārpilnības mēs atspīdēsim arī šajā pasaulē, visu darot kā Tam Kungam par godu. Saņemot šo atziņu un raugoties uz visu piedzīvoto un paveikto, varam pateikties Dievam par Viņa vadību un svētību gan attiecībā uz draudzes dzīvi, gan pašu baznīcas ēku. Ticu, ka tas viss ir bijis iespējams tāpēc, ka mūsu draudze ir glabājusi un sargājusi pašu galveno – dzīvas attiecības ar Dievu –un sev uzticēto baznīcu ir uzturējusi un atjaunojusi kā Tam Kungam par godu. 

Uzturēt un atjaunot mūsu baznīcu mēs esam varējuši, varam un varēsim tikai kopīgiem spēkiem, tāpēc pateicamies ikkatram draudzes loceklim par lūgšanām, ziedojumiem un fizisku palīdzību. Lielu paldies par uzticamu un ilgstošu darbu sakām arī draudzes vadībai, mācītājam, priekšniekam, padomei, valdei, nekustamo īpašumu apsaimniekotājam, arhitektam, draudzes amatniekiem, darbiniekiem un visiem pārējiem, kuri pielikuši roku pie mūsu draudzes un baznīcas uzturēšanas. Tāpat vēlamies pateikties gan Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, gan Valsts kultūrkapitāla fondam par ilggadēju sadarbību un atbalstu, veicot pakāpenisku ēkas atjaunošanu un uzturēšanu. 

Novēlu, lai arī turpmāk mūsu draudze kā savu virsmērķi vienmēr izvirzītu attiecības ar Dievu, jo tad piedzīvosim Viņa svētību ikkatrā lietā un darbā. 

Pēteris Bikše