Rīgas Jēzus ev.lut. draudz

Par gaidāmo rekonstrukciju

Jau nākamgad Jēzus draudze piedzīvos vērienīgāko dievnama rekonstrukciju tā pastāvēšanas vēsturē – par vairāk nekā pusmiljonu eiro tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte un samazināts CO2 izmešu daudzums. Atbalsta piešķīrējs ir LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet projekta uzraudzītājs – SIA „Vides investīciju fonds”. Projekts sākās šī gada septembrī, un to ir plānots pabeigt 2019. gada februārī. No vienas puses, uzturēšanās baznīcā pēc projekta pabeigšanas būs daudz patīkamāka, no otras puses, ceļš līdz komfortam vedīs caur grūtībām un pārbaudījumiem, jo dažus mēnešus dievnams būs jāslēdz. Pārmaiņu gaidās uz sarunu esam aicinājuši projekta iniciatoru, vadītāju un Jēzus draudzes locekli ROBERTU LIGERU.

Kā Jēzus draudze tika pie iespējas īstenot tik vērienīgu projektu?

Ikdienā es strādāju šajā nozarē – esmu realizējis energoefektivitātes projektus gan valsts un pašvaldību, gan arī privātajā sektorā. Gadu gaitā ir uzkrāta pieredze, ko grāmatās izlasīt nevar. Zinot, ka kultūras pieminekļiem – arī baznīcām – būs pieejams līdzfinansējums no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk tekstā – EKII) energoefektivitātes projektu veikšanai, jau laicīgi sākām gatavoties un plānojām, ko un kā darīt. Iesniedzām projektu, un esam viena no vairākām baznīcām, kas ir saņēmusi apstiprinājumu. Baznīcas ēka ir unikāla – šeit nevar piemērot standarta risinājumu, piemēram, vienkāršu sienu siltināšanu vai tikai LED apgaismojuma uzstādīšanu. Projekta prioritāte ir energoefektivitāte – siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu samazināšana.

Paskaidro, lūdzu, vienkāršākiem vārdiem, ko nozīmē emisiju kvotas?
Neapdomīgi lietojot fosilos resursus, rodas indīgas gāzes. Atbilstoši Eiropas Savienības likumiem ir izstrādāts plāns, kā ilgtermiņā – gadu desmitos – indīgo gāzu apjomu samazināt. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies saistības samazināt CO2 izmešu apjomu, tāpēc ir izveidota valsts atbalsta programma, kas tiek īstenota kā EKII. Šī programma ļauj valstij investēt līdzekļus sabiedrības izglītošanā par to, kā domāt „zaļi”, „ilgtspējīgi”, vārdu sakot, „energoefektīvi”; tas tiek darīts, ieguldot finanšu resursus konkrētās nozarēs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

Cik lielu finansiālo ieguldījumu šis projekts prasīs no draudzes?
Draudzes ieguldījums projektā ir 118 595 EUR, savukārt projektam apstiprinātais EKII līdzfinansējums ir 446 144 EUR.

Kādi būs dievnama praktiskie ieguvumi?
Praktiski tiks veikta visa baznīcas starpstāvu telpas siltināšana sānu korpusos, kā arī centrālā korpusa energoefektivitātes paaugstināšana, kas izpaužas kā siltinājuma atjaunošana, kupola nobirušā siltinājuma noņemšana, jauna karkasa izveidošana, jaunas siltinājuma daļas izveide, apdare ar nepieciešamajiem palīgmateriāliem. No ārpuses (redzamās daļas) tas nozīmē arī pilnīgu kupola restaurāciju tās klasiskajā izpratnē. Tā tiks novērsta dabiskā ventilācija, kas gadu desmitu laikā vibrācijas rezultātā kupolā ir radījusi plaisas. Mazinot gaisa apmaiņu, mēs varam prognozēt arī būtisku siltuma patēriņa samazināšanos. Kā viens no projekta netiešajiem ieguvumiem būtu minams arī tas, ka reizē ar siltināšanu var tikt sakārtots kupols. Tikai kupola restaurācijai mēs naudu nevarētu lūgt, taču šajā projektā energoefektivitātes rādītāji ir cieši saistīti ar kupolu, kas ir būtisks siltuma noņēmējs.
Otrkārt, līdz šim siltumenerģijas piegādi veica AS „Rīgas Siltums”, taču projekta ietvaros esam saņēmuši atļauju papildus esošajai centralizētajai siltumapgādes sistēmai ierīkot alternatīvu siltumapgādes sistēmu, uzstādot lokālu biomasas granulu apkures sistēmu ar augstu efektivitātes rādītāju. Ieguvums no tā būs daudz mazāki rēķini par patērēto siltumenerģiju, jo AS „Rīgas Siltums” ir ieinteresēts piegādāt maksimāli daudz siltumenerģijas, bet draudzei par to jāmaksā. Projekta īstenošanas gaitā varēsim ierīkot katlumāju ar katlu, kas ražots Austrijā un kura granulu patēriņš ir ārkārtīgi mazs. Mūsuprāt, tas ir modernākais katls, kāds pašlaik pieejams, un, pēc ražotāja aprēķiniem, pelni būs jāizgrābj reizi pusotrā mēnesī, tātad divas reizes apkures sezonā. Alternatīva apkures sistēma pagarinās arī attiecīgo infrastruktūru darba mūžu.
Treškārt, baznīcas apkures sistēma ir izgatavota padomju gados. Diemžēl tā ir izbūvēta nepareizi un, iespējams, ka rasas punkts veidojas iekšā kokā, t. i., baznīcas ēkas sienās. Ja ārā ir auksts, bet iekšā silts, tad siltuma un aukstuma satikšanās vietā veidojas rasa, līdz ar to koka sienas pūst; šis brāķis projekta laikā tiks novērsts. Projektā paredzēts kompleksi modernizēt visu apkures sistēmu, samērojot to telpu komforta prasības, kurās uzturas cilvēki, ar īpašajām prasībām ērģeļu telpās.
Ceturtkārt, tiks veikta logu restaurācija. Praktiski tas nozīmē, ka logi tiks izjaukti, pulēti, krāsoti, tiks veikta apdare ar septiķiem, tapsēšana, plaisu aizdare, bojāto elementu protezēšana un ailu apdare ar elementiem, tā mazinot gaisa caurlaidību. Hermētiskums palīdzēs mazināt energozudumus.
Piektkārt, tiks veikta baznīcas apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšana, nomainot visus gaismekļus pret augstas energoefektivitātes LED apgaismes ķermeņiem.
Papildus tam ir plānots veikt ēkas koka sienu termofotografēšanu, lai apzinātu visas zonas, kur būtu novēršami siltumenerģijas zudumi caur sienās esošajām plaisām. Šo darbu energosertificēts eksperts veiks laikā, kad āra temperatūra būs ne augstāka kā –10o C.

Vai energoefektivitātes vārdā pastāv risks sabojāt ērģeles?
Šis projekts ir unikāls, tas nav viegls. Pie tā strādā profesionāli arhitekti, lai atrastu kompromisu attiecībā uz ērģelēm nepieciešamo klimatu, jo nevaram pieļaut, ka projekta rezultātā ērģeles tiktu sabojātas. Tad labāk no rekonstrukcijas un projekta īstenošanas atteikties. Šis ir komandas darbs, kas paredz meklēt konkrētajai situācijai piemērotus risinājumus, nevis standartizēts process. Esam piesaistījuši attiecīgo jomu speciālistus, un ķeksīša pēc neviens nestrādā, visas aktivitātes ir izvēlētas saskaņā ar rūpīgu izpēti un ekspertu personisko pieredzi.

Kādas izmaiņas būs pamanāmas pēc rekonstrukcijas?
Redzamākās pārmaiņas – visā baznīcā apgaismojums būs nomainīts uz energoefektīvāku jeb LED. Pašlaik apgaismojums ir nepareizs, tāpēc projekta izstrādes laikā piesaistīsim inženierus, kuri palīdzēs to sakārtot. Pirmkārt, tas būs altāra apgaismojums, tālāk – pa perimetru esošie kroņlukturi, kā arī uz kolonnām esošie gaismekļi; to pamanīs visi. Centrālā korpusa restaurācijas gaitā paredzēts izgaismot arī to, uzstādot LED gaismas virtenes gar centrālā kupola karnīzi. Ir plānota arī padomju laika apgaismes ķermeņu nomaiņa uz stilam un arhitektūrai piemērotākiem. Protams, aukstajā periodā baznīcas apmeklētāji jutīs, ka vide ir daudz komfortablāka. Vienkārši runājot, būs siltāks.

Vai baznīca projekta īstenošanas laikā būs jāslēdz?
Būvnormatīvi paredz, ka zem sastatnēm cilvēki atrasties nedrīkst, taču bez sastatnēm nav iespējams restaurēt kupolu. Būvnieks prognozē, ka to var izdarīt pusotra mēneša laikā, bet mēs redzam, ka tie būs aptuveni trīs mēneši. Tajā laikā dievkalpojumi notiks citur – par to informēs draudzes padome.

Kādi ir projekta lielākie izaicinājumi draudzei?
Pirmais, kas nāk prātā, – kā draudze samaksās 118 595 EUR finansējumu no savas puses, jo summa nav maza. Pašlaik kā projekta koordinators es uzrunāju sponsorus un atbalstītājus, tāpēc draudzes ieguldījums būs salīdzinoši neliels un, iespējams, tas vispār nebūs nepieciešams. Iespējams, kādam rodas šaubas, vai baznīca neuzņemas pārāk lielas saistības. Vai šo projektu patiesi varēs realizēt? Lai apliecinātu, ka pārliecība par šī projekta realizēšanu ir ne tikai vārdos, bet arī darbos, mēs, SIA „CVIR”, no savas puses nodrošināsim arī galvojumu, kas draudzei ļaus uzelpot vieglāk. Tāpat palīdzēsim nodrošināt aizņēmumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, jo vispirms projekts ir jārealizē un tikai pēc tam var saņemt līdzfinansējumu – 446 114 EUR. Šis projekts patiesi ir izaicinājums, un tajā piedalās labākie mums zināmie speciālisti. Īpaši priecē tas, ka viņu primārā motivācija ir vēlme paveikt labāko, tā ir viņu goda lieta, nevis vēlme saņemt atalgojumu.

Kāds šobrīd ir projekta statuss, un kas notiks tālāk?
Nākamā gada janvārī ir jābūt pabeigtam tehniskajam projektam. Ja draudze un visas nepieciešamās instances to akceptēs, būvnieki to varētu realizēt vienā būvniecības sezonā. Sarežģītākā daļa, protams, ir kupols; pārējās daļas saimniecisko darbību neietekmē – paralēli var notikt dievkalpojumi un citi pasākumi. Mans redzējums un mērķis – operatīvi realizēt projektu, lai būtu laika rezerve, nevis visu darīt pēdējā brīdī, kad galvenais ir kaut kā izdarīt, nevis strādāt kvalitatīvi. Ja rēķinām ar laika rezervi, tad ceram, ka nākamā gada Ziemassvētkos baznīcai jau vajadzētu būt restaurētai, ar jaunu elpu.

P. S. Lai neradītu lieku satraukumu par gaidāmo projektu, vēlos informēt, ka mūsu draudzes mācītāji un padome plāno, kā labāk un pareizāk rīkoties, lai draudzes locekļiem dievnama rekonstrukcija sagādātu pēc iespējas mazākas neērtības. No draudzes puses darbosies arī projektu vadītājs Pēteris Bikše, kurš sekos līdzi ne vien tehniskajiem procesiem, bet arī tam, lai būvnieki baznīcu nepārvērstu par būvbedri, bet pret dievnamu izturētos ar cieņu. Šī ir tikai pirmā no vairākām sarunām par baznīcā plānotajiem darbiem saistībā ar šo projektu. Ja jums ir radušies kādi jautājumi, lūdzam tos sūtīt uz e-pastu>>. Iespēju robežās centīsimies operatīvi atbildēt. Pāri visam – lūdzam katru no jums nest šo projektu Dieva priekšā lūgšanās, lai Viņš palīdz ieraudzīt un risināt tās problēmas, kuras mēs cilvēciski vēl nespējam saskatīt. Lai Dievs uzrunā arī praktisko darbu veicējus un visus speciālistus, sponsorus, dažādu iestāžu darbiniekus, kuri var ietekmēt projekta gaitu. Lūgsim arī par mūsu draudzi un tās ticību, jo šis projekts būs pārbaudījums mums visiem. Visbeidzot – lai Dievs palīdz īstenot mūsu cilvēcisko vēlmi sakārtot Viņa namu zemes virsū, lai tas varētu kalpot tikai un vienīgi Dievam par godu! – Edgars Gertners

« atpakaļ

Draudzes nozares