Vēstījums Filadelfijas draudzei (Atkl.3:7-13)

2008. gada 26. septembris

Mīļie draugi,

Jēzus uzrunā draudzi Filadelfijā kā tas, kas ir Svētais, Patiesīgais un, kam pieder Dāvida atslēgas. Tāds ir mūsu Kungs. Viņš ir pilnīgi svēts, pilnīgi patiesīgs, un Viņam ir pilnīgs spēks un nedalīta vara. Tā ir brīnišķīga apziņa, zināt, ka piederam šādam Dievam un Pestītājam.

Pravietis Jesaja, jau daudzus gadsimtus pirms Kristus, bija izteicis pravietojumu par Mesiju. Viņš ir sacījis, ka Kristus nāks kā tāds, kura rokās ir visas pilnvaras cilvēku izglābšanai mūžībā. Pravietis saka: „ Es likšu Dāvida nama atslēgu uz Viņa pleciem, un Viņš atvērs un neviens neaizvērs, un Viņš atslēgs un neviens neaizslēgs.” ( Jes. 22:22 )

Ne Sātanam, bet Jēzum pieder vara pār pagātni, tagadni un nākotni. Jēzus ir tas, kas atver draudzei Dieva Valstības dārgumu krātuves. Ar Kristu mums ir dota tieša pieeja pie Dieva, lai saņemtu žēlastību un palīdzību īstajā laikā. Ja draudze paliek ticībā Kristum, nav tādu spēku, kas varētu viņai aizslēgt ceļu uz Dieva Valstību, ceļu pie svētībām. Vienīgi ar mūsu pašu neuzticēšanos Jēzum, mēs varam sevi nošķirt no Dieva dotajiem apsolījumiem.  Tiešām tā, ar to kas paši esam, ko spējam paveikt, mēs nekad neatvērsim durvis uz Dieva Valstību. Mums nepieciešams Tas, kura rokās ir atslēgas un vara.

Filadelfijas draudzei Jēzum nebija nekas kritisks ko sacīt.

Tā ir īpaša svētība, ja tā var dzīvot, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, ka Kristus par draudzi var priecāties, un Viņam nav nepieciešams sacīt bargus, brīdinošus vārdus.

Filadelfijas draudze saņem no Jēzus daudz brīnišķīgu apsolījumu nākotnei.

Jēzus apsola, ka Viņš dos draudzei atvērtas durvis. Tas nozīmē, ka durvis veras un paliks atvērts Kristus evaņģēlija pasludināšanai.

Draudzei būs iespēja veikt tik spēkpilnu kalpošanu, ka pat visniknākajiem pretiniekiem, laikam ritot, nāksies atzīt Kristus reālo klātbūtni un spēku draudzes vidū.

Kristus sargās draudzi tad, kad nāks smagi pārbaudījumu laiki. Un tādi būs. Viņš pats būs kā stipra pils, kā aizsargvalnis.

Kristus pavēsta, ka draudzes kalpošanas rezultātā cilvēki pieņems un atzīs Viņu kā Glābēju un tiks izglābti mūžīgai dzīvībai.

Vai šie apsolījumi nav tieši tas, kas tik ļoti nepieciešams arī Jēzus draudzei, dodoties pretī rītdienai?

Jēzus draudzes dievnamā vēl arvien ir pietiekami daudz brīvu vietu.

Draudzei ir daudz darāmā. Mums jālūdz Kristu, lai Viņš atver durvis uz cilvēku sirdīm un patur tās atvērtas. Atslēgu turētājs un durvju atvērējs ir Viņš. Mums tikai jābūt gataviem iziet caur šīm durvīm lai kalpotu.

Vēstījuma beigās Jēzus saka draudzei: „ Es nāku drīz.” Tas nozīmē- draudzes dzīve un kalpošana ir mērķtiecīga. Tā virzās pretim mērķim- Kristus otrajai atnākšanai.

Kad mēs sastapsimies ar Viņu, tā būs spožākā, laimīgākā diena kādu vien spējam iedomāties.

Jēzus saka: „ Es nāku drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu. To, kas uzvar, Es darīšu par balstu Sava Dieva templī, un viņš no tā neizies, un Es rakstīšu uz Viņa Sava Dieva Vārdu, arī Manas Dieva pilsētas jaunās Jeruzālemes vārdu.”

Uzvaras vainagojums. Jauns vārds mūžībai. Jauna adrese debesu mājvietā.

Šis ir mērķis, kuram pretī dodas arī Jēzus draudze.

Es ticu, ka draudze šo mērķi aizsniegs, bet arī ikviens no mums, jo Kristus ir atvēris durvis uz debesīm. Neviens tās nevar aizvērt, kā vien tikai mēs paši, ja noraidītu Kristus ielūgumu.

Jēzus saka: „ Es esmu durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts.” ( Jņ. 10: 9 )

Jā patiesi, mums ir dota visbrīnišķīgākā nākotne. Mēs esam Dievam no sirds pateicīgi.

Āmen.

Draudzes mācītājs - Erberts Bikše