Atkl. 2: 12- 17

2008. gada 24. septembris

Mīļie draugi,

Jēzus uzrunā draudzi Pergamas pilsētā. Pergama bija plaukstoša iespēju pilsēta. Bet tur, kur ir plašs iespēju un piedāvājumu klāsts, ir arī vairāk riska.

Jēzus uzrunā Pergamas draudzi, kā tas, „ kam zobens abās pusēs ass.” Abpusēji asais zobens ir Dieva Svētais Vārds. Viena puse ir bauslība, kas uzrāda vainu. Otra puse ir evaņģēlijs, kas atbrīvo un dziedina.

Tas Kungs zina, kādos apstākļos dzīvo draudze Pergamā, arī mēs kā Jēzus draudze.

Pergamas draudzes dzīves vieta nav tā jaukākā. „ Tu dzīvo tur, kur sātana tronis,” saka Kristus.

 Jēzus to zina, ka nav viegli palikt uzticīgiem evaņģēlijam pilsētā, kur ik uz soļa pretī nāk velnišķīgi kārdinājumi, izaicinājumi. Pergamā sātans bija tronī. Šajā pilsētā viņam bija īpašas tiesības, vara.

 Rīga. Cik daudz mūsu pilsētā sātanam ir tiesības būt, vai nebūt tronī? Vai neesi to pieredzējis arī pie sevis, šo, ja tā var teikt, sātana „ melnā cauruma” efektu, kas cenšas ieraut atšķirtībā no Dieva, un pakļautībā tumsas pasaulei?

 Mums jāatzīst, ja Jēzus, ar Sava Vārda aso zobenu nebūtu cīņā un nomodā par mūsu dvēselēm, mēs sen jau būtu zuduši svētīgai dzīvei un mūžībai.

Jēzus draudze šos 370. gadus pastāv, jo Jēzus ar bauslības un evaņģēlija zobenu arvien ir  atvairījis velna uzbrukumus, bet arī svētījis draudzi, ka tā dzīvo.

Vai uzticīgam Kristus apliecinātājam ir viegli?

 Dažkārt cīņa ir ļoti karsta. Pergamas draudzē bija kādi cilvēki, kas Kristus liecības dēļ bija pat gājuši asinsliecinieku nāvē. Draudze laikiem cauri pastāv tieši tādēļ, ka viņā arvien ir kristieši, kas gatavi pat savu dzīvību atdot apliecinot Kristu kā Dieva Dēlu.

Jēzus draudzē šodien mēs esam tie, kuriem tādiem ir jābūt- gataviem pat savu dzīvību atdot, bet nekad nekaunēties Kristus evaņģēlija un Viņu neaizliegt.

Jēzus uzteic Pergamas draudzi. Draudze ir atvairījusi sātana uzbrukumus, kārdinājumus. Draudze ir stipri, cieši turējusies pie Dieva Vārda mācības un nav kaunējusies apliecināt savu piederību Kristum. Draudze nesalauzta ir izgājusi cauri

„ Antipas dienām”, laikam, kad draudzes brālis Antipa, bet iespējams kopā ar viņu vēl kādi citi, mira kā mocekļi apliecinot Kristu.

Tas ir brīnišķīgi, ja Kristus draudzei var teikt- tu esi bijusi uzticīga!

Bet, Jēzum rūp arī Pergamas draudzes nākotne. Viņš redz kādas postošas lietas pie draudzes, kuras katrā ziņā ir jānovērš. Draudzei, Jēzus ierosinātai, ir jāmācās palūkoties uz sevi ar veselīgu paškritiku. Jēzus saka draudzei: „ Tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži...” Draudzē ir daži elku kalpošanā esoši cilvēki. Arī daži, kuri ņem dalību netiklības kultos. Tomēr, Jēzus ir ļoti taisnīgs. Dažu cilvēku grēkus Viņš nemin kā raksturīgus visai draudzei. Draudzes vaina ir tā, ka viņa nav pietiekami konsekventi paudusi Kristus gribu pret cilvēkiem, kas dzīvo dubultu dzīvi- draudzē apliecinot piederību Kristum, bet dzīvē esot elku kalpībā, netiklībā.

Neliels grēka rauga gabaliņš, ja tas laikus netiek attālināts no draudzes, spēj īsā laikā saraudzēt visu draudzi.

Šajā ziņā 370. gadus arī Jēzus draudzei ir nācies būt nomodā, un būs jābūt nomodā arī turpmāk.

Ja draudze ņems vērā Kristus sacīto mācību, brīdinājumus, alga pēcgalā būs liela.

„ Kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas”, saka Jēzus. Manna simbolizē Pestītāju pašu. Jāņa evaņģēlijā lasām: „ Jo Dieva maize ir tā, kas nākusi no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Vai arī, Jēzus saka: „ Es esmu maize, kas no debesīm nākusi.”

Būt ar Jēzu kopā mūžīgi, baudīt no Viņa pilnības. Šī ir lielākā balva ko drīkstam droši sagaidīt.

Bet vēl, Jēzus saka: „ Es viņam došu baltu akmeni.” Balts akmens. Baltus un melnus akmeņus zvērinātie lietoja tiesu procesos. Ja viņi iedeva tiesnesim baltu akmeni, tas liecināja par tiesājamā attaisnošanu. Baltais akmens vēsta mums par mūsu pilnīgo un mūžīgo attaisnošanu Kristus nopelna dēļ. Kristietim, kas paliek uzticīgs un uzvar ir daļa pie Jēzus Viņa svētumā un skaidrībā uz mūžību. Āmen.

Draudzes mācītājs - Erberts Bikše