Adventa laiks liek īpaši domāt par vienu vārdu, un šis vārds ir - gaisma. Adventa un Ziemassvētku laiku varētu nosaukt arī tā - pieaugošas gaismas laiks. Kas ir šī gaisma? Tā ir Kristus nākšana pie mums.

Vispirms tā sāk spīdēt Vecās Derības laika pravietojumos par Pestītāju, kura nākšana tiek gaidīta. Tad tā atmirdz Viņa dzimšanā līdz ar eņģeļu nesto vēsti: „Jums šodien Pestītājs dzimis...” un turpina mirdzēt Kristus zemes dzīves laikā. Mums tagad šī gaisma spoži spīd Dieva Vārda un Sakramentu dārgajās dāvanās, ar kurām Kristus nāk tik tuvu pie mums. Un beidzot, būs diena, kurā šī gaisma atspīdēs pilnīgā spožumā, Kristum atnākot Viņa mūžīgajā godībā.

Mēs ieraugām Dieva nodomu - Viņš liek gaismai pieaugt, kļūt spožākai. Tāds ir Dieva nodoms arī pie mums. Viņš vēlas mūs redzēt kā cilvēkus, kurus apņem un piepilda gaišums. Apustulis Pāvils vēstulē tesaloniķiešiem raksta, ka mēs esam gaismas un dienas bērni un nepiederam ne naktij, ne tumsai.

Zinu, ka paši nespējam sevi darīt par gaismas cilvēkiem, jo nākam no dziļas tumsas. Bet es zinu arī to, ka tieši tādēļ jau Kristus nāca pie mums, lai Viņa žēlastības spēkā mēs kļūtu pārradīti no tumsas par gaismas bērniem. Tas ir tiešām Dieva mīlestības un žēlastības darbs, ko Viņš paveic pie mums. Pāvils to ļoti uzskatāmi parāda: „Ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.” ( Titam 2, 11)

Adventa un Ziemassvētku laiks mūs īpaši mudina atkal no jauna ieraudzīt šo nepelnīto žēlastību, kas mums tiek dāvināta ar Kristus nākšanu.

Šis laiks aicina izpaust prieku un pateicību, ka arī pie mums var turpināties šis brīnums - Kristus gaismas pieaugšana.

Kristus saka: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ 8,12)

Jēzus draudzes mācītājs
Erberts Bikše