23 Un notika, Viņam sabatā pa labību ejot, Viņa mācekļi,pa ceļu iedami, sāka plūkt vārpas. 24 Un farizeji Viņam sacīja: "Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav ļauts?" 25 Un Viņš uz tiem saka: "Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņu spieda trūkums un tas bija izsalcis pats un tie, kas bija pie viņa? 26 Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatāra laikā un ēda skatāmās maizes, ko ēst nav atļauts - kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija." 27 Un Viņš uz tiem sacīja:"Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. 28 Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu." 1 Un Viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka. 2 Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt. 3 Un Viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: "Nāc te šurp!" 4 Un Viņš uz tiem saka: "Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?" Bet tie cieta klusu. 5 Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību, un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, Viņš tam cilvēkam saka: "Izstiep savu roku!" Un tas to izstiepa, un viņa roka atkal kļuva vesela. 6 Un farizeji, izgājuši ārā, apspriedās tūdaļ ar Hēroda piekritējiem par Viņu, kā Viņu nomaitāt. / Mk 2:23-28 un 3:1-6. /