Kad Marija nonāca tur, kur bija Jēzus, un viņu ieraudzīja, tā krita viņam pie kājām, sacīdama:"Kungs, ja tu būtu bijis šeit, tad mans brālis nebūtu nomiris." Kad Jēzus redzēja raudam viņu un arī tos jūdus, kas bija atnākuši līdz ar viņu, viņš, garā aizgrābts, satraukti teica: "Kur jūs viņu esat nolikuši?" Tie viņam atbildēja:"Kungs, nāc un skaties!" Jēzus raudāja. Tad jūdi sacīja:"Redzi, kā viņš to mīlēja!" Daži no viņiem teica:"Vai viņš, kurš aklajam atdarīja acis, nevarēja izdarīt tā, lai arī šis nenomirtu?" Lācara atdzīvināšana Tad Jēzus, vēl aizvien aizgrābts, nāk uz kapu. Tā bija ala, kurai priekšā bija nolikts akmens. Jēzus sacīja:"Noceliet akmeni!" Marta, mirušā māsa, viņam sacīja:"Kungs, viņš jau ož, jo ir jau ceturtā diena." Jēzus viņai sacīja:"Vai es neteicu tev:ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva godību?" Tad tie nocēla akmeni. Un Jēzus, pacēlis acis augšup, teica:"Tēvs, pateicos tev, ka tu mani uzklausīji! Es zināju, ka tu mani vienmēr uzklausi, bet to es sacīju šī ļaužu pūļa dēļ, kas visapkārt, – lai viņi ticētu, ka tu mani esi sūtījis." To teicis, viņš varenā balsī sauca:"Lācar, nāc ārā!" Un mirušais iznāca – kājas un rokas tam bija saistītas saitēm un seja aptīta ar sviedrautu. Tad Jēzus ļaudīm sacīja:"Atraisiet viņu un ļaujiet viņam iet!" / Jāņa 11:32-44 /