Kad viņš izgāja uz ceļa, viens pieskrēja un, ceļos nometies viņa priekšā, lūdza:"Labais Skolotāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvību?" Jēzus tam sacīja:"Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.   Baušļus tu zini:nenogalini; nepārkāp laulību; nezodz; nedod nepatiesu liecību; nekrāp; godā savu tēvu un māti." Bet tas viņam sacīja:"Skolotāj, to visu es esmu pildījis kopš savas jaunības." Jēzus, viņu uzlūkojis, iemīlēja to un sacīja:"Vienas lietas tev trūkst. Ej un pārdod visu, kas tev ir, un izdali nabagiem, tad tev būs manta debesīs; nāc un seko man." Un viņš, sadrūmis par šo vārdu, aizgāja nomākts, jo viņam piederēja lieli īpašumi. Uzlūkojis visapkārt savus mācekļus, Jēzus tiem sacīja:"Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!" Un mācekļi bija satraukti par viņa vārdiem. Tad Jēzus vēlreiz tiem sacīja:"Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!" Tie sabijās vēl vairāk un runāja savā starpā:"Kas tad var tikt glābts?" Jēzus, tos uzlūkojis, sacīja:"Cilvēkiem tas nav iespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas." / Marka 10:17-27 /