1 Un, kad Jēzus no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. 2 Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt." 3 Un Viņš, roku izstiepis,to aizskāra un sacīja: "Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. 4 Un Jēzus uz to saka: "Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību." 5 Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza 6 un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas." 7 Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu." 8 Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. 9 Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." 10 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu,Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā.12 Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā:tur būs kaukšana un zobu trīcēšana."13 Un Jēzus sacīja virsniekam:"Ej,lai tev notiek,kā tu esi ticējis. "Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. / Mateja 8: 1-13. /