Mozus atbildēja: “Tiešām, viņi neticēs un mani neklausīs, viņi sacīs: Kungs tev nav parādījies!” Un Kungs sacīja viņam: “Kas tev ir rokā?” Viņš teica: “Spieķis!” Un Kungs teica: “Nomet to zemē!” Viņš nometa to zemē, un tas tapa par čūsku, un Mozus bēga no tās. Un Kungs teica Mozum: “Pasniedzies un paņem to aiz astes!” Viņš pasniedzās, satvēra to, un viņa rokā tā kļuva par spieķi. “Tādēļ viņi ticēs, ka tev parādījies Kungs, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs!” Un vēl Kungs viņam teica: “Liec savu roku azotē!” Viņš ielika savu roku azotē, un, kad viņš izvilka to, redzi – viņa roka bija spitālīga kā sniegs! Un viņš teica: “Liec savu roku atpakaļ azotē!” Viņš ielika roku atpakaļ azotē, un, kad viņš atkal izvilka roku no azotes, redzi, tā bija tāda kā iepriekš! / 2. Mozus 4:1-7 /