Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, izredzētajiem svešiniekiem, kas izkliedēti Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā. Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kuri tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas sagatavota, lai Dievs to atklātu laiku beigās. Par to jūs līksmojaties, šobrīd vēl nedaudz ciezdami, ja tā vajag, dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz cildenāka par iznīcīgā zelta pārbaudi ugunī, parādītu, ka jūs esat teicami, slavējami un godājami dienā, kad atklāsies Jēzus Kristus. Jūs viņu mīlat, lai gan neesat redzējuši, par viņu – tagad vēl neredzēdami, bet ticēdami – jūs līksmojaties ar neizsakāmu un apskaidrotu prieku, sasniedzot ticības piepildījumu – dvēseles pestīšanu. Redzi, šo pestīšanu jau meklēja un to pētīja pravieši, kas paredzēja žēlastību, kam jānāk pār jums, cenzdamies atklāt, uz kuru laiku un kādiem apstākļiem norādīja Kristus Gars viņos, kas jau iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un godību pēc tam. Šiem praviešiem tika atklāts, ka ar to ne paši sev, bet jums viņi kalpo; to pašu jums tagad pauž prieka vēsts sludinātāji Svētajā Garā, kas no debesīm sūtīts. Tajā, kas pasludināts, pat eņģeļi kāro ielūkoties. / 1. Pēt. 1:1, 3-12 /